Kur likt naudu? Septiņas ieguldījumu platformas Latvijas investoram

Interactive Brokers, Freedom24, SEB, Lightyear, Revolut, Trading 212 un Trade Republic piedāvā ērtu pieeju ieguldījumiem. Taču aiz līdzīgām lietotņu pogām slēpjas atšķirīgas komisijas, darījumu noteikumi un naudas glabāšanas risinājumi.

Investēt nekad nav bijis tik vienkārši. Vismaz tā izskatās telefonā. Lejupielādē lietotni, atver kontu, pārskaiti simt eiro, un Apple akcijas vai biržā tirgots fonds jau ir dažu pieskārienu attālumā.

Sarežģītāk kļūst brīdī, kad jānoskaidro, ko īsti esi nopircis, cik maksā darījums un kas notiks ar naudu, ja pakalpojuma sniedzējam radīsies problēmas. Latvijas nodokļu prasības lietotnes glītajā sākuma ekrānā arī parasti neietilpst.

Salīdzinājumā apskatīti septiņi pakalpojumi, uzmanību pievēršot Latvijas privātajam investoram un divām situācijām: simt eiro ieguldījumam katru mēnesi un vienreizējam piecu tūkstošu eiro pirkumam. Informācija pārbaudīta divtūkstoš divdesmit sestā gada trīsdesmitajā septembrī uzņēmumu oficiālajos materiālos un Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumos.

Izmaksu piemēri ir aprēķini pēc pārbaudes brīdī publicētajiem tarifiem. Tie neparedz ieguldījuma ienesīgumu un nenozīmē, ka komisijas nākamos piecus gadus paliks nemainīgas. Atsevišķu produktu pieejamība ir atkarīga arī no klienta dzīvesvietas un konta nosacījumiem.

ĪSUMĀ

Salīdzinājumā apskatīti septiņi pakalpojumi Latvijas privātajam investoram. Galvenais secinājums nav “kurš ir labākais”, bet gan tas, ka izmaksas un nosacījumi būtiski mainās atkarībā no tā, cik daudz, cik bieži un ko tieši investors pērk.

Septiņas platformas vienā tabulā

Ātrais pārskats pirms detalizētā salīdzinājuma. Komisiju nosacījumi attiecas uz rakstā aprakstītajiem produktiem un scenārijiem, nevis automātiski uz visiem platformas pakalpojumiem.

Platforma	Regulāri ieguldījumi	Daļējas vienības	Rakstā izceltā izmaksu īpatnība	Kas jāņem vērā
Interactive Brokers	Jā	Atkarīgs no instrumenta	Atlasītiem iShares UCITS ETF regulārajā programmā tirdzniecības komisija var būt nulle	Nosacījums neattiecas uz jebkuru ETF vai manuālu darījumu
Freedom24	Jā	Regulārajā plānā — nē	Smart tarifā divi eiro vai dolāri par rīkojumu plus divi centi par vienību	Regulārais plāns izmanto OTC izpildi; ja nepietiek pilnai vienībai, pirkums nenotiek
SEB	Jā	Atkarīgs no pakalpojuma	Mikroinvestīcijās pirkšana un pārdošana — nulle komats astoņi procenti par darījumu	Mikroinvestīcijām, Roboinvestoram un tiešajai tirdzniecībai ir atšķirīgi cenrāži
Lightyear	Jā	Vairumam ETF	ETF darījumiem nav platformas izpildes vai glabāšanas komisijas	Fonda iekšējās izmaksas saglabājas; Savings ir naudas tirgus fonds, nevis depozīts
Revolut	Jā	Atkarīgs no produkta	Atlasītu biržā tirgotu produktu ieguldījumu plānā pirkumi bez izpildes komisijas	Tas nav vispārējs bezmaksas režīms visiem vērtspapīru darījumiem
Trading 212	Jā	Pieejamas	Invest kontā akciju un ETF tirdzniecības un glabāšanas komisija ir nulle	Valūtas konvertācijai — nulle komats piecpadsmit procenti; Invest jānošķir no CFD
Trade Republic	Jā	Atkarīgs no instrumenta	Regulāro plānu izpilde bez platformas maksas; parastam darījumam viena eiro norēķinu maksa	Direct Price gadījumā maksa ir divi eiro; iespējamas arī citas izmaksas un cenu starpība

Telefonā tabulu var pavilkt pa labi un pa kreisi.

Septiņi nosaukumi, dažādi pakalpojumi

Interactive Brokers ir starptautisks brokeris ar plašu akciju, ETF, obligāciju un citu instrumentu izvēli. Uzņēmums norāda pieeju vairāk nekā simt septiņdesmit tirgiem. Tas piedāvā arī regulāru ieguldīšanu: atbilstošiem Eiropas Ekonomikas zonas privātajiem klientiem atlasītus iShares UCITS ETF šajā programmā iespējams pirkt bez tirdzniecības komisijas, sākot no desmit eiro. Šis nosacījums neattiecas uz jebkuru ETF vai jebkuru manuālu darījumu.

Freedom24 piedāvā akcijas, ETF un obligācijas, taču regulāro pirkumu un parasto darījumu noteikumi atšķiras. Smart tarifā ASV un Eiropas akciju un ETF komisija ir divi dolāri vai eiro par rīkojumu plus divi centi par katru vērtspapīra vienību attiecīgajā valūtā. Regulārajā plānā platformas pirkšanas komisija ir nulle, tomēr vērtspapīru daļas tajā iegādāties nevar. Ja paredzētā summa nesedz vienas pilnas vienības cenu, pirkums nenotiek.

SEB piedāvā vairākus ieguldīšanas veidus. Mikroinvestīcijās atlasītos ETF var sākt ieguldīt no viena eiro, bet Roboinvestorā — no desmit eiro. Pirmajā gadījumā fondus izvēlas pats klients, otrajā banka piedāvā portfeļa stratēģiju pēc viņa atbildēm uz jautājumiem. Pieejama arī patstāvīga vērtspapīru tirdzniecība. Šiem pakalpojumiem ir atšķirīgi cenrāži, tāpēc tos nevajadzētu salikt vienā komisiju ailē.

Lightyear Eiropas klientus apkalpo caur Igaunijā regulēto Lightyear Europe AS. ETF darījumiem nav platformas izpildes vai glabāšanas komisijas, taču fonda paša izmaksas saglabājas. Pieejami automātiski ieguldījumu plāni, vairumam ETF arī daļu iegāde. Platformā ir Baltijas biržu vērtspapīri. Savukārt Savings ir ieguldījums naudas tirgus fondos, nevis bankas depozīts.

Revolut vienā lietotnē apvieno bankas un ieguldījumu pakalpojumus. Latvijas klientu bankas kontu nodrošina Revolut Bank UAB, savukārt vērtspapīru pakalpojumus — Revolut Securities Europe UAB. Atlasītu biržā tirgotu produktu ieguldījumu plānā gan regulārie, gan vienreizējie pirkumi ir bez izpildes komisijas arī tad, ja mēneša bezmaksas darījumu limits ir izsmelts. Tas nav vispārējs solījums par visu vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu bez maksas.

Trading 212 Invest kontā neiekasē akciju un ETF tirdzniecības vai glabāšanas komisiju. Pieejama arī portfeļa automatizācija ar Pie un AutoInvest. Ja darījumam vajadzīga valūtas konvertācija, platformas komisija ir nulle komats piecpadsmit procenti. Invest konts jānošķir no CFD konta: darījums ar cenas starpības līgumu nav tas pats, kas akcijas vai fonda daļas iegāde.

Trade Republic ir Vācijas banka, kas piedāvā arī vērtspapīru pakalpojumus Latvijas rezidentiem atbilstoši konta atvēršanas prasībām. Regulāro ieguldījumu plānu izpilde ir bez platformas maksas. Parastam atsevišķam darījumam publicētajā cenrādī paredzēta viena eiro norēķinu maksa; izvēloties Direct Price, tā ir divi eiro. Papildus iespējamas citas izmaksas un pirkšanas un pārdošanas cenas starpība.

Ko maina simt eiro mēnesī

Ieguldot simt eiro katru mēnesi piecus gadus, iemaksu summa sasniedz sešus tūkstošus eiro. Tie ir sešdesmit pirkumi, tāpēc pat neliela fiksēta komisija kļūst pamanāma.

Freedom24 Smart tarifā sešdesmit manuālu pirkumu fiksētā komisijas daļa vien būtu simt divdesmit eiro. Papildus nāktu maksa par nopirktajām vienībām. Regulārajā plānā platformas pirkšanas komisijas nebūtu, bet simt eiro budžets nederēs ETF, kura viena vienība maksā vairāk. Arī neizmantotais atlikums automātiski nepārvēršas fonda daļā — tas paliek tirdzniecības kontā.

Freedom24 plānam ir vēl viena būtiska īpatnība: darījumi tiek veikti ārpus biržas jeb OTC, par pamatu izmantojot iepriekšējās tirdzniecības dienas slēgšanas cenu. Tāpēc tā izpildes kārtība atšķiras no parasta rīkojuma biržas darba laikā.

Trade Republic gadījumā sešdesmit parasti pirkumi un viena pārdošana izmaksātu sešdesmit vienu eiro norēķinu maksās, ja katram darījumam piemērotu viena eiro tarifu. Izmantojot regulāro plānu, pirkumu izpildes maksa būtu nulle, bet vēlākai parastai pārdošanai saglabātos attiecīgā maksa.

Interactive Brokers atlasītajā bezkomisijas ETF programmā, Lightyear ETF darījumos un Revolut atbilstošo produktu ieguldījumu plānā iespējams izvairīties no platformas pirkšanas komisijas. Trading 212 eiro kotēta ETF iegādei no eiro līdzekļiem nav tirdzniecības komisijas un nav vajadzīga valūtas maiņa. Šajos piemēros konta papildināšanai pieņemts bankas pārskaitījums vai konkrētā plāna noteikumiem atbilstošs finansēšanas veids.

SEB Mikroinvestīcijās pirkšanas un pārdošanas komisija ir nulle komats astoņi procenti par darījumu, bet glabāšana maksā nulle komats nulle piecpadsmit procentus mēnesī no vērtspapīru vērtības. Simt eiro pirkumam darījuma komisija ir astoņdesmit centi; sešdesmit šādiem pirkumiem — četrdesmit astoņi eiro. Tas vēl neietver glabāšanu, pārdošanu vai ETF iekšējās izmaksas. Ja simt eiro ir viss mēneša budžets kopā ar komisiju, ieguldāmā summa būs mazāka.

Roboinvestoram savukārt ir nulle komats astoņu procentu gada pārvaldīšanas maksa, ko ietur pa mēnešiem. Papildus ieguldījuma vērtību ietekmē ETF iekšējās izmaksas. Salīdzinot šo pakalpojumu ar patstāvīgu viena ETF pirkšanu, jāņem vērā, ka banka nodrošina arī portfeļa pārvaldīšanu.

Pieci tūkstoši eiro vienā pirkumā

Pie lielākas summas fiksēta darījuma maksa veido mazāku daļu no ieguldījuma. Tomēr arī šeit vajadzīgi precīzi pieņēmumi.

Interactive Brokers Vācijas tirgus pakāpeniskajā tarifā zemākajā apjoma līmenī bāzes likme ir nulle komats nulle pieci procenti no darījuma vērtības. Piecu tūkstošu eiro pirkumam tie ir divi eiro un piecdesmit centi, kam jāpieskaita attiecīgās ārējās izmaksas. Fiksētajā tarifā vai citā izpildes vietā rezultāts var atšķirties.

Freedom24 Smart tarifā simt ETF vienību iegādei par piecdesmit eiro gabalā platformas komisija būtu četri eiro: divi eiro par rīkojumu un divi eiro par vienībām. Ja par tiem pašiem pieciem tūkstošiem nopērk citu vienību skaitu, mainās arī komisija. Atsevišķi jāņem vērā vēlākā pārdošana un cenrādī norādītā septiņu eiro maksa par naudas izņemšanas rīkojumu.

Trade Republic parastam pirkumam un vēlākai pārdošanai viena eiro tarifā kopējā norēķinu maksa būtu divi eiro. Lightyear ETF pirkšanai platformas izpildes komisijas nav. Šie skaitļi tomēr neraksturo visas ieguldīšanas izmaksas un paši par sevi nenosaka izdevīgāko darījumu.

SEB tiešā vērtspapīru pakalpojuma salīdzināšanai ar Mikroinvestīcijām vai Roboinvestoru jāizvēlas konkrēts tirgus un jāierēķina darījumu, konta un glabāšanas maksas. Bez šāda aprēķina apgalvojums, ka viens variants piecos gados noteikti būs lētāks, būtu pārsteidzīgs.

Ko patiesībā nozīmē “bez komisijas”

Finanšu reklāmās vārdam “bezmaksas” reizēm vajag tulku. Ja brokeris neiekasē pirkšanas komisiju, paliek fonda iekšējās izmaksas, pirkšanas un pārdošanas cenas starpība, iespējamā valūtas konvertācija un nodokļi. Var būt arī maksa par konta papildināšanu, pārdošanu vai naudas izņemšanu.

ETF kopējo izdevumu attiecību jeb TER parasti neietur kā atsevišķu maksājumu no investora konta — tā ietekmē fonda vērtību. Arī cenas starpību nevar novērtēt, paskatoties tikai uz brokera cenrādi.

Turklāt eiro kotēts ETF nenozīmē, ka ieguldījumam nav valūtas riska. Ja fonds tur ASV vai citu valstu aktīvus, valūtu kursu izmaiņas var ietekmēt rezultātu arī tad, ja investors par pirkumu maksājis eiro.

Tātad nulles komisija ir patīkams nosacījums konkrētam darījumam. Ekonomikas likumus ar skaistu lietotnes pogu gan vēl nav izdevies atcelt.

Kur glabājas nauda

Bankas noguldījums, brokera klientu nauda un naudas tirgus fonds ekrānā var izskatīties līdzīgi. To aizsardzība atšķiras.

Revolut bankas konts ir jānošķir no tā vērtspapīru un naudas tirgus fondu produktiem. Lightyear Savings ir ieguldījums naudas tirgus fondā. Trading 212, aktivizējot procentu saņemšanu, līdzekļus var izvietot gan bankās, gan kvalificētos naudas tirgus fondos. Trade Republic norāda klientu naudas glabāšanu partnerbankās un lielākiem atlikumiem arī izvietošanu likviditātes fondos.

Trade Republic partnerbankās turētajai naudai uzņēmums norāda attiecīgās bankas noguldījumu garantiju līdz simt tūkstošiem eiro vienam klientam. Šo garantiju nevar automātiski attiecināt uz fondos ieguldīto daļu vai vērtspapīriem. Arī citās platformās aizsardzība jāvērtē pēc konkrētā produkta un klientu apkalpojošās juridiskās personas.

Vērtspapīru turēšana atsevišķi no pakalpojuma sniedzēja mantas ir būtiska, taču tā nepasargā no paša ieguldījuma cenas krituma. Brokera maksātnespēja un zaudējumi biržā ir divi dažādi riski.

Latvijas nodokļi nepazūd līdz ar robežu

SEB piedāvā Latvijas ieguldījumu konta risinājumu. Mikroinvestīciju izmantošanai banka norāda nepieciešamību atvērt ieguldījumu kontu. VID skaidro, ka informāciju par ieguldījumu kontiem pie Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem vai ārvalstu sniedzēju Latvijas filiālēm saņem no pašiem sniedzējiem.

Pie ārvalstu brokera Latvijas ieguldījumu konta režīms nav jāuzskata par automātisku. Kontam un pakalpojuma sniedzējam jāatbilst likuma prasībām, bet informēšana par ārvalstīs atvērtu ieguldījumu kontu parasti ir paša īpašnieka pienākums. VID norāda termiņu — līdz konta atvēršanas gada beigām. EDS tam paredzēts dokuments “Informācija par ieguldījumu kontiem”.

Ieguldījumu konta režīms ļauj atlikt nodokļa samaksu: apliekamais ienākums vispārīgā gadījumā rodas, kad no konta izņemtā summa pārsniedz iemaksāto, ņemot vērā likumā paredzētās korekcijas. Tas neatceļ deklarēšanas pienākumu, kad apliekamais ienākums ir radies, un nenozīmē, ka pazūd visi ārvalstīs ieturētie nodokļi.

Ja režīms nav piemērojams, pārdošanas ienākumi, dividendes un procenti jāvērtē pēc attiecīgajiem nodokļu noteikumiem. Nosaukums Investment Account lietotnē pats par sevi Latvijas nodokļu statusu nepiešķir. Divi līdzīgi vārdi, bet papīru var sanākt diezgan atšķirīgi.

Kā izvēlēties

Vienas universāli labākās platformas šajā salīdzinājumā nav. Regulāriem nelieliem ieguldījumiem svarīga ir darījuma minimālā maksa, iespēja iegādāties ETF daļas un automatizācija. Plašākam portfelim lielāka nozīme var būt tirgu izvēlei un pieejamajiem instrumentiem. Savukārt vietējās bankas pakalpojums var būt pievilcīgs cilvēkam, kurš augstu vērtē apkalpošanu un Latvijas ieguldījumu konta infrastruktūru.

Pirms konta atvēršanas ir vērts atbildēt uz četriem jautājumiem: cik ieguldīšu, cik bieži, ko pirkšu un cik daudz vēlos darīt pats? Tad salīdzināt tieši šim plānam vajadzīgās izmaksas.

Turklāt pieci gadi šeit izmantoti komisiju ilustrācijai, nevis kā solījums, ka akciju ETF šajā termiņā noteikti nesīs peļņu. Naudai, kas būs vajadzīga konkrētā datumā vai ārkārtas situācijā, tirgus svārstības var būt nepieņemamas.

Kontu atvērt ir viegli. Daudz grūtāk ir pieturēties pie pārdomāta plāna, kad otrdien tirgus nokrīt par trim procentiem un telefons pēkšņi sāk izskatīties pēc avārijas pogas.

---

Avoti

Informācija pārbaudīta divtūkstoš divdesmit sestā gada trīsdesmitajā septembrī. Saites ved uz pakalpojumu sniedzēju oficiālajām lapām un VID skaidrojumiem; cenrāži un palīdzības lapas var tikt atjauninātas.

Interactive Brokers

• Atlasīto ETF regulāro ieguldījumu bezkomisijas programma.
• Paziņojums par iShares ETF programmu un klientu atbilstību.
• Akciju un ETF komisijas; Vācijas tirgus tarifi.

Freedom24

• Smart tarifi un naudas izņemšanas maksa. Lapa pārbaudes laikā bija pieejama ar lokalizētu tekstu; summas norādītas cenrādī.
• Regulāro ieguldījumu noteikumi: komisijas, OTC izpilde, atlikums un pilnu vienību prasība. Lapā pievienotas saites arī uz tarifu pielikumu un vispārīgajiem noteikumiem.

SEB Latvija

• Mikroinvestīcijas: sākuma summa, regulārie rīkojumi un komisijas.
• Roboinvestors: pārvaldīšanas maksa un ETF iekšējās izmaksas.

Lightyear

• Platformas cenrādis un Eiropas pakalpojumu sniedzēja regulējums. Salīdzinājumā izmantots paša Lightyear cenrādis, nevis tajā ievietotie konkurentu tarifi.
• ETF darījumi un daļu iegāde.
• Ieguldījumu plāni.
• Baltijas vērtspapīru glabāšana.
• Naudas tirgus fondu būtība un Savings pieejamība Latvijā. Latvijas pieejamība paskaidrota valstu sarakstā; Īrijas lapas ienesīgums šajā rakstā nav attiecināts uz Latvijas klientu.

Revolut Latvija

• Ieguldījumu plānu bezkomisijas pirkumi un ierobežojumi.
• Bankas konta noteikumi un pakalpojuma sniedzējs.
• Ieguldījumu pakalpojumu noteikumi un iepriekšējās versijas saite.
• Izmaksu atklāšanas dokumenti un to spēkā stāšanās datumi.

Svarīga datumu piezīme par Revolut: pārbaudes dienā izmaksu dokumentu lapā jau bija ievietotas versijas, kas piemērojamas no pirmā oktobra. Tirdzniecības noteikumu lapā jaunās versijas piemērošanas datums bija piektais oktobris, bet bezmaksas darījumu kvotas tabulai — divdesmit ceturtais novembris. Šajā rakstā nākotnes versiju tarifi nav izmantoti kā trīsdesmitajā septembrī spēkā esoši tarifi. Detalizētā komisiju tabulā jānorāda katras izmantotās versijas datums.

Trading 212

• Invest konta tirdzniecības, glabāšanas un valūtas maiņas komisijas.
• Procentus nesošās naudas izvietošana bankās un naudas tirgus fondos. Šīs lapas Apvienotās Karalistes kompensāciju limits rakstā nav attiecināts uz Latvijas klientu.

Trade Republic

• Latvijas klientiem paredzētā lapa: konta atvēršana, tarifi, bankas statuss un līdzekļu aizsardzība.

Valsts ieņēmumu dienests

• Ārvalstīs atvērta ieguldījumu konta paziņošana, EDS dokuments un nodokļa aprēķina princips. Lapā ir saite uz metodisko materiālu “Ienākums no ieguldījumu konta”.
• Skaidrojums par paziņošanu līdz konta atvēršanas gada beigām.

Krāpniecības un kursu pamati 21. gadsimtā

Krāpniecības veidu ir simtiem. Mēģināt tos visus iegaumēt nav lielas jēgas.

Šodien zvana “banka”. Rīt raksta “piegādes uzņēmums”. Parīt piedāvā investīcijas. Pēc nedēļas tu pats atrodi internetveikalu, kurā viss izskatās normāli, izņemot vienu sīkumu - veikala patiesībā nav.

Mainās tehnoloģijas un stāsti. Pamati mainās daudz mazāk.

Manuprāt, lielu daļu krāpniecības var saprast ar četriem vārdiem:

NEGAIDĪTĪBA. ĀTRUMS. NAUDA. INFORMĀCIJA.

Pirmie divi palīdz ietekmēt cilvēku. Pēdējie divi parasti ir tas, ko no viņa grib iegūt.

Negaidītība un ātrums. 

Pirms minūtes viss bija kārtībā.

Tagad zvana par banku, bērnu, policiju, parādu, paku vai kontu.

Tev tiek iedota problēma un gandrīz vienlaikus tās risinājums.

Un tad sākas: jārīkojas tagad;

jāapstiprina tagad;

jāpārskaita tagad;

pēc stundas būs par vēlu. Tas nav nejauši. Cilvēkam vienkārši nedrīkst dot pārāk daudz laika padomāt.

Tāpēc mans princips būtu pretējs:

jo vairāk mani steidzina, jo lēnāk es rīkojos.

Ja zvana par bērnu, pats zvanu bērnam.

Ja runa ir par banku, pats sazinos ar banku.

Ja piemin policiju, pats atrodu policijas kontaktus.

Un es nepārbaudu svešinieka stāstu ar saitēm, numuriem vai cilvēkiem, kurus man iedevis viņš pats.

“Es esmu no bankas.”

“Pierādiet.”

“Protams. Tūlīt savienošu ar kolēģi, kurš apstiprinās, ka esmu no bankas.”

Nu tad viss skaidrs. Izmeklēšana pabeigta.

## Ko no manis grib?

Kad emocijas noliktas malā, paliek daudz vienkāršāks jautājums:

Ko no manis beigās mēģina dabūt?

Parasti kaut kur nonākam līdz divām lietām:

naudai vai informācijai.

Naudu var paņemt uzreiz.

Informāciju var pārvērst naudā vēlāk.

Kartes dati, paroles, dokumenti, e-pasts, personas dati, piekļuve kontam, telefonam vai datoram.

Protams, normāls krāpnieks nezvanīs un neteiks:

“Labdien. Man vajadzētu jūsu PIN kodu, lai jūs apzagtu.”

Var sākties ar kaut ko pavisam nevainīgu. Kaut ko pārbaudīt, apstiprināt, atvērt saiti, autorizēties vai nosaukt vienu informācijas gabaliņu.

Tāpēc jāskatās ne tikai uz to, ko man stāsta, bet arī uz to, uz kādu darbību mani ved.

Stāsts var būt divdesmit minūtes garš.

Mērķis var ietilpt vienā vārdā: nauda.

## Četras shēmas, kas dominē arī šodien

Arī aktuālajos starptautiskajos datos atkārtojas tās pašas lielās kategorijas: pikšķerēšana un datu izvilināšana, uzdošanās par banku, iestādi vai citu personu, investīciju krāpšana un viltus iepirkšanās vai maksājumu shēmas.

Tehnoloģijas kļūst labākas. Cilvēks komplektā diemžēl nav saņēmis tikpat lielu programmatūras atjauninājumu.

Pikšķerēšana. Ziņa par paku, viltota autorizācijas lapa, QR kods, e-pasts, īsziņa vai cita saite. Galvenais nav pati ziņa. Galvenais ir panākt, lai tu pats ievadi nepieciešamo informāciju.

Uzdošanās par citu. Banka, policija, uzņēmums, tehniskais atbalsts, radinieks. Tas, ka cilvēks zina manu vārdu, banku, adresi vai bērna vārdu, nepierāda, kas viņš ir.

Investīcijas. Šeit baiļu vietā bieži izmanto alkatību. Cilvēkam parāda peļņu, veiksmīgus darījumus un citus cilvēkus, kuri it kā jau pelna. Viņš pats sāk gribēt piedalīties.

Viltus veikali un maksājumi. Šis variants man šķiet daudz bīstamāks par primitīvu telefona zvanu, jo te es pats varu aiziet pie krāpnieka. Es meklēju preci, atrodu normāla izskata veikalu, ievadu karti un samaksāju. Neviens mani nebiedēja. Neviens nesteidzināja. Es visu izdarīju pats.

Tāpēc doma “mani apkrāpt nevar” pati par sevi nav īpaši gudra.

Var.

Vienkārši katram jāatrod piemērota situācija.

## “Par šo iespēju gandrīz neviens nezina”

Ir vēl interesantāka psiholoģija.

Tev neko nepārdod agresīvi. Tev parāda, kā pelna citi.

Ir cilvēki. Rezultāti. Uzņēmumi. Sarunas. Ekrānuzņēmumi. Atsauksmes.

Var pat izveidoties vesela vide, kurā šķiet, ka visi apkārt jau pelna.

Vēl labāk, ja tā ir slēgta grupa.

Par to it kā zina tikai savējie.

Varbūt tev par iespēju pastāstījis paziņa. Varbūt tu pats kaut kur par to “nejauši” uzzināji.

Un psiholoģiski tas strādā daudz labāk.

Ja man kaut ko agresīvi pārdod, es aizdomājos.

Ja man šķiet, ka es pats esmu atradis kaut ko slepenu, es jau jūtos gudrāks par pārējiem.

Tieši tad es sev uzdotu jautājumu:

Kāpēc viņiem vajadzīga mana nauda?

Ja kādam tiešām ir mehānisms, kas stabili un ar mazu risku ražo milzīgu peļņu, kāpēc viņš pavada vakarus, mēģinot pierunāt mani iemaksāt dažus tūkstošus?

Protams, uzņēmumi un investīciju fondi piesaista kapitālu. Tas ir normāli.

Bet kombinācija:

milzīga peļņa + gandrīz nekāda riska + slepena iespēja + visi apkārt jau pelna + vajadzīga mana nauda ir labs iemesls maku pagaidām atstāt kabatā. Naudai patīk publicitāte daudz mazāk nekā reklāmai.

## Bet ir cilvēki, kuri nemaz nemelo

Un te sākas pavisam cita kategorija.

Ne katrs, kurš pārdod sapni, obligāti ir krāpnieks.

Dažreiz cilvēks pats tam sapnim ir ticējis.

Pieņemsim, viņš sāka tirgot Amazon, eBay vai citā lielā platformā.

Sākumā viss šķita vienkārši.

Atrodi preci.

Uztaisi veikalu.

Ieliec reklāmu.

Pārdod.

Atkārto.

No malas gandrīz vai naudas printeris.

Tad sākas realitāte.

Reklāma maksā.

Platforma maksā.

Maksājumu apstrāde maksā.

Atgrieztās preces maksā.

Noliktava maksā.

Programmatūra maksā.

Integrācijas maksā.

Speciālisti maksā.

Un kļūdas arī maksā.

Kamēr strādā mazā tirgū, var šķist, ka viss maksā kapeikas. Tad mēģini konkurēt lielākā Eiropas tirgū un pēkšņi atklāj, ka pie galda jau sēž uzņēmumi ar lieliem reklāmas budžetiem, automatizāciju, speciālistiem un gadiem uzkrātiem datiem. Tu neesi atklājis naudas printeri.

Tu esi atnācis uz ļoti dārgu sacensību.

Tas nenozīmē, ka tur nevar nopelnīt.

Var.

Tikai starp “var nopelnīt” un “es nopelnīšu” atrodas diezgan iespaidīgs daudzums darba, naudas, zināšanu, pacietības un kļūdu.

Un te rodas interesants biznesa modelis.

Cilvēks pats nav sasniedzis rezultātu, kuru sākumā gaidīja, bet pa ceļam ir daudz ko iemācījies.

Viņam tagad tiešām ir zināšanas.

Un viņš sāk tās pārdot.

Kurss var būt kvalitatīvs.

Informācija var būt pareiza.

Cilvēks var nemelot nevienā teikumā.

Bet ir viens ļoti svarīgs jautājums:

No kā viņš šobrīd patiesībā pelna — no biznesa, kuru māca, vai no cilvēkiem, kuri grib šo biznesu iemācīties?

Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Ja cilvēks māca, kā pelnīt Amazon, tas vēl nenozīmē, ka viņa galvenais ienākums nāk no Amazon.

Ja māca treidingu, tas nenozīmē, ka galvenā peļņa nāk no treidinga.

Ja māca veidot internetveikalus, tas nenozīmē, ka viņa paša veikali ir tas, kas apmaksā viņa dzīvi.

Tas automātiski nepadara kursu sliktu.

Bet pirms maksāt es ļoti gribētu zināt atbildi.

## Kur pazūd “vienkāršais internetveikals”

Ar internetveikaliem ir vēl viena skaista ilūzija.

Domēns maksā dažus eiro.

Mājaslapu var uztaisīt pats.

Tātad bizness gandrīz bez izmaksām.

Sākumā varbūt.

Tad gribas maksājumus.

Piegādes integrāciju.

Noliktavas sinhronizāciju.

Grāmatvedību.

Reklāmu.

Analītiku.

Automātiskus e-pastus.

Preču datu apmaiņu.

Klientu atbalstu.

Vēl vienu programmu.

Tad vēl vienu.

Un vēl vienu.

Katrs atsevišķi prasa “tikai” dažus vai daždesmit eiro.

Mēneša beigās visi šie “tikai” sanāk kopā uz sapulci.

Jo vairāk bizness aug, jo vairāk tam parādās detaļu, kuras no skaistās reklāmas “atver veikalu un pelni” kaut kā nejauši izkritušas.

Tāpēc kursā svarīgākā informācija dažreiz nav tas, ko tev pasaka.

Svarīgāk ir saprast, ko tev nepasaka.

## Grāmatas par to, kā kļūt bagātam

Līdzīgi es skatītos arī uz grāmatām un stāstiem par to, kā kāds kļuva par miljonāru.

Tās var būt vērtīgas.

No tām var mācīties domāšanu, kļūdas, biznesa principus un vēsturi.

Bet tās nav GPS koordinātes uz miljonu.

Cilvēks apraksta savu ceļu konkrētā laikā, konkrētā tirgū un konkrētos apstākļos.

Kamēr tu grāmatu izlasi, pasaule jau ir pakustējusies.

Konkurenti ir citi.

Reklāmas cenas citas.

Tehnoloģijas citas.

Likumi citi.

Tas, ka kāds pirms desmit gadiem atrada zeltu mežā, nenozīmē, ka pēc viņa grāmatas izlasīšanas tajā pašā vietā vēl stāv otra tonna.

Ja stāsts par bagātību jau tiek masveidā pārdots, iespējams, pats stāsts tagad ir viens no produktiem.

## Paņem rokās smadzenes

Tāpēc man nevajag zināt visas pasaules krāpniecības shēmas.

Es atcerētos pamatu:

NEGAIDĪTĪBA. ĀTRUMS. NAUDA. INFORMĀCIJA.

Un naudai pievienotu vēl dažus jautājumus.

No kurienes šajā sistēmā rodas nauda?

Kāpēc viņiem vajadzīga mana nauda?

No kā patiesībā pelna cilvēks, kurš mani māca pelnīt?

Ko man šajā skaistajā stāstā nepasaka?

Ja mani steidzina, es palēninos.

Ja biedē, es pārbaudu.

Ja prasa informāciju, es noskaidroju, kam tā vajadzīga.

Ja sola lielu peļņu, es vispirms meklēju nevis peļņu, bet izmaksas un risku.

Un, ja kāds ir atradis slepenu zelta raktuvi un tagad par nelielu samaksu ļoti vēlas parādīt tās koordinātes tieši man...

es vispirms paskatītos, vai viņa īstais bizness gadījumā nav karšu pārdošana.

Maini nevis tēriņus, bet naudas plūsmu

Droši vien daudzi vismaz reizi ir dzirdējuši vai paši teikuši vienu un to pašu frāzi:

“Es nevaru atlikt naudu.”

Saņēmu algu, samaksāju par dzīvokli, nopirku pārtiku, uzpildīju automašīnu, kaut kur aizgāju, bērnam kaut ko vajadzēja, kaut kas salūza, kaut kur palīdzēju vecākiem - un viss.

Naudas atkal nav.

Nākamajā mēnesī viss sākas no jauna.

Apetīte rodas ēdot. Kā es nonācu līdz dzīvei uz riteņiem

Nesen skatījos video par Ameriku. Tur tika runāts par to, ka Amerika vairs neesot tā, kas agrāk, un kā viens no piemēriem tika pieminēti cilvēki, kuri vairs nevar atļauties normālu mājokli un tāpēc dzīvo automašīnās, busos vai kemperos.

Un, protams, no malas tas ļoti labi iederas kopējā bildē: cilvēki nevar samaksāt par mājokli, dzīvo mašīnās - tātad viss ir slikti.

Es negribu apgalvot, ka šādas problēmas nav. Protams, ir. Ja cilvēks gribētu dzīvot dzīvoklī vai mājā, bet nevar to atļauties un tāpēc ir spiests gulēt automašīnā, tā ir finansiāla problēma.

Bet man šķiet, ka mēs reizēm pārāk ātri izdarām secinājumus par cilvēkiem, par kuriem patiesībā nezinām gandrīz neko.

Ieraugām bezpajumtnieku pie pieturas un automātiski sākam viņa vietā rakstīt viņa dzīvesstāstu. Nav naudas. Pazaudēja darbu. Nodzerās. Kaut kas notika ģimenē.

Bet mēs taču nezinām.

Varbūt tiešām nav naudas. Varbūt viņam ir problēmas ar galvu. Varbūt dzīvē noticis kaut kas tāds, par ko mēs pat nevaram iedomāties. Varbūt viņš pats ir izdarījis kaut kādu izvēli, kuru mēs nekad nesaprastu.

Cilvēkiem vispār ir interesanta tendence - ieraudzīt dažus faktus un pārējo stāstu izdomāt pašiem.

Ar dzīvi automašīnās ir līdzīgi.

Ja cilvēks dzīvo mašīnā, mēs viņu diezgan ātri pieskaitām bezpajumtniekiem. Bet, ja viņš ar to pašu mašīnu braukā pa pasauli, fotografē saulrietus un pie bildēm raksta “vanlife”, tad pēkšņi tā jau ir brīvība un dzīvesveids. :)

Kur tad īsti ir tā robeža?

Ja var būt cilvēks, kurš finansiālu apstākļu dēļ ir spiests dzīvot automašīnā, un var būt cilvēks ar naudu, kurš dzīvo kemperī un ceļo pa pasauli, tad kāpēc nevar būt trešais variants?

Cilvēks strādā vienā vietā. Dzīvo vienā reģionā. Viņam ar finansēm viss ir kārtībā. Bet viņš vienkārši dzīvo kemperī, jo viņam tā patīk.

Es laikam esmu diezgan labs piemērs tieši šim trešajam variantam.

Viss sākās pavisam citādi

Kad aizbraucu strādāt uz ārzemēm, protams, neviens mani nesagaidīja ar dzīvokļa atslēgām un tekstu: “Lūdzu, šis tagad ir tavs.” :)

Sākumā dzīvoju pie dzīvokļa saimnieka. Viņam bija divas istabas. Vienā istabā dzīvoju es kopā ar pašu saimnieku, bet otrā dzīvoja vēl divi imigranti.

Pēc kāda laika viens no viņiem aizgāja, un es pārcēlos uz viņa vietu. Saimnieks palika savā istabā viens, jo arī viņam acīmredzot bija apnicis visu laiku atrasties ar kādu vienā telpā.

Tā kādu laiku dzīvoju vienā istabā ar otru imigrantu. Nevaru par viņu pateikt neko sliktu. Normāls čalis, uzvedās normāli, viens otram īpaši netraucējām. Ja nemaldos, viņš bija no Moldovas.

Tajā laikā mana alga bija apmēram 1700 eiro mēnesī, un par dzīvošanu maksāju 300 eiro.

Tātad finansiāli tas nebija nekas briesmīgs.

Bet arī par savu dzīvesvietu to īsti nosaukt nevarēja.

Tu nedzīvo viens. Tev nav savas privātās telpas. Pie tevis īsti nevar atbraukt ciemos. Tu dali istabu ar citu cilvēku.

Labi vēl, ka vienā gultā nebija jāguļ. :)

Tagad to atceros ar smaidu. Toreiz tā vienkārši bija mana ikdiena.

Tad es paliku istabā viens

Pēc kāda laika tas čalis, ar kuru dzīvoju vienā istabā, izdomāja pārcelties.

Viņš gribēja dzīvot kopā ar ģimeni, tāpēc sāka meklēt citu variantu un atrada sev istabu pavisam citā rajonā. Ja pareizi atceros, arī doma bija tāda, ka tur viņš varēs dzīvot viens un pēc tam kaut kā sakārtot dzīvi kopā ar ģimeni.

Tajā brīdī manā istabā gribēja ielikt citu cilvēku.

Un es padomāju - nē.

Ja jau tā, tad labāk maksāšu vairāk un dzīvošu viens.

Vienojāmies, ka es maksāšu 500 eiro mēnesī par visu istabu. Ja pareizi atceros, tie bija tieši 500, nevis 600.

Un tā es nodzīvoju vairākus mēnešus. Varbūt pat ilgāk. Precīzi vairs neatceros.

Bet notika vēl viena interesanta lieta.

Tas čalis, kurš bija pārcēlies, ar savu jauno dzīvesvietu īsti netrāpīja. Tā atradās citā rajonā, diezgan tālu no viņa darba. Turklāt viņa sievai kaut kas nesanāca ar atbraukšanu uz Eiropu.

Rezultātā visa sākotnējā ideja viņam pajuka.

Un viņš gribēja atpakaļ.

Bet atpakaļ vairs tik vienkārši nevarēja.

Es jau maksāju par visu istabu un dzīvoju viens. Dzīvokļa saimnieks man bija apsolījis, ka tā arī būs.

Starp citu, saimnieks bija izglītots cilvēks, skolotājs. Un šajā ziņā man viņa attieksme patika. Ja reiz cilvēkam esi kaut ko apsolījis, tad nevar šodien pateikt vienu, bet rīt - “atvaino, tagad būs citādi”.

Pateica - tātad jāpilda.

Tāpēc tas čalis vienkārši gaidīja.

Viņš lika saprast: ja es kaut kad izvākšos, uzreiz zvaniet, es gribu atpakaļ.

Un tieši tajā laikā manā galvā arvien biežāk sāka griezties pavisam cita doma.

Bet vai man vispār vajag šo istabu?

Man jau iepriekš bija sanācis dažas naktis pārnakšņot savā vieglajā automašīnā. Toreiz man bija universālis, un, ja pareizi atceros, bija vasara.

Un kaut kādu iemeslu dēļ tās pāris naktis man bija palikušas atmiņā.

Es atcerējos to sajūtu.

Brīvību.

Reāli - brīvību.

Es arvien biežāk domās atgriezos pie tā, kā bija gulēt mašīnā. Un sāku skatīties uz savu istabu mazliet citādi.

Jā, tagad es dzīvoju viens.

Jā, neviens man netraucē.

Bet es katru mēnesi par šīm četrām sienām atdodu 500 eiro.

Pusi no tūkstoša.

Katru mēnesi.

Un vienā brīdī es sāku sev jautāt: vai es pareizi daru?

Ko tieši es par tiem 500 eiro saņemu?

Četras sienas?

Gultu?

Vietu, kur nolikt mantas?

Protams, ir duša, tualete, virtuve. Tas viss ir svarīgi. Es negribu izlikties, ka istaba un mašīna ir viens un tas pats.

Bet tad sāku skaitīt.

500 eiro mēnesī.

Gadā tie ir 6000 eiro.

Seši tūkstoši eiro.

Tie uz grīdas nemētājas.

Un tad man galvā kaut kas pārslēdzās.

Ja es tos 500 eiro katru mēnesi vienkārši neatdotu par četrām sienām, tad pēc gada man principā no gaisa būtu palikuši 6000 eiro.

Es tos varētu atlikt.

Varētu kaut kur ieguldīt.

Par 6000 eiro galu galā jau var nopirkt kaut kādu vecu, sapuvušu busu. :)

Bet tas jau būtu mans buss.

Pat ja pēc gada es to pārdotu. Pat ja kaut ko pārbūvētu. Pat ja beigās izmestu ārā un nopirktu citu.

Tā jau būtu materiāla lieta, kas paliek pie manis.

Bet 6000 eiro par īri pēc gada vienkārši vairs nav.

Tie ir aizgājuši.

Un es arvien vairāk domāju: varbūt ir laiks nevis vienkārši maksāt, bet sākt kaut ko būvēt sev.

Ne obligāti māju.

Savu dzīvi.

Vienā skaistā dienā es vienkārši aizgāju

Tad es atcerējos arī to čali, kurš gribēja atgriezties.

Viņam vajadzēja šo istabu.

Man savukārt arvien vairāk šķita, ka man tā vairs nav vajadzīga.

Un kaut kā viss salikās kopā.

Es viņam paziņoju, ka eju prom. Viņš var mierīgi atgriezties un atkal tur dzīvot.

Nebija nekāda skandāla.

Nebija tā, ka mani kāds izmeta.

Nebija tā, ka man pietrūka naudas samaksāt nākamo īri.

Es pats pieņēmu lēmumu.

Vienkārši vienā skaistā dienā savācu savas mantas un pārcēlos uz mašīnu. :)

Un, kad tagad to atceros, man pašam nāk smaids.

Jo tajā brīdī es, protams, vēl nezināju, kur tas viss mani aizvedīs.

Gandrīz gads vieglajā automašīnā

Tajā laikā man jau bija arī dažas lietas, ar kurām nodarbojos papildus pamatdarbam un nopelnīju vēl mazliet naudas.

Tāpēc ar bijušo saimnieku vienojāmies pavisam vienkārši.

Es turpināju maksāt nelielu summu par to, ka uz viņa adresi varēja pienākt mana korespondence, un vēl dažus desmitus eiro par pagrabu, kur glabājās manas mantas un lietas, kas bija saistītas ar manu papildu nodarbošanos.

Un es dzīvoju mašīnā.

Tā nodzīvoju, šķiet, gandrīz gadu.

Vasarā tas viss vēl šķiet diezgan vienkārši.

Bet ziemu es atceros ļoti labi.

Ja ilgstoši dzīvo vieglajā automašīnā, viena no lielākajām problēmām ir kondensāts.

Un tas jau sāk vienkārši nogalināt pašu automašīnu.

Tu no rīta pamosties, un no logiem tek ūdens. Uz jumta un citām virsmām sakrājies mitrums. Vietām tas jau burtiski pil.

Tu guli, elpo, sildi salonu, ārā ir auksts - un visa tā fizika, par kuru skolā negribējās klausīties, pēkšņi dzīvo kopā ar tevi. :)

Tajā brīdī es sapratu: nē, ilgtermiņā vieglā automašīna nav risinājums.

Bet interesanti ir tas, ka es nedomāju:

“Viss, pietiek. Jāmeklē dzīvoklis.”

Man galvā bija pavisam cits jautājums:

“Labi. Kā šo dzīvesveidu uztaisīt normālu?”

Un tā ir ļoti būtiska atšķirība.

Tad radās doma par busu

Es sāku skatīties uz komerciālajiem busiem. Kaut ko Volkswagen Crafter tipa.

Tur jau var nostāties pilnā augumā.

Var ielikt normālu gultu.

Apkuri.

Galdu.

Elektrību.

Virtuvi.

Tualeti.

Beigās arī dušu.

Un tad es sapratu: principā taču var atrisināt gandrīz visas problēmas, kuru dēļ dzīve vieglajā automašīnā ilgtermiņā nav normāla.

Tā soli pa solim es aizgāju šajā virzienā.

Nopirku busu.

Iekārtoju to.

Uztaisīju, tā teikt, remontu un pielāgoju dzīvošanai.

Un tagad tajā dzīvoju jau aptuveni trīs gadus. Varbūt mazliet mazāk, precīzi tagad nerēķināšu, bet apmēram tā.

Un te atkal darbojas vecais teiciens:

Apetīte rodas ēdot.

Jo, kad kādu laiku dzīvo šādos apstākļos, tu sāc daudz labāk saprast, kas tev patiešām ir vajadzīgs.

Ko vajag uztaisīt citādi.

Kas traucē.

Bez kā var mierīgi iztikt.

Un par ko, gluži pretēji, ir vērts samaksāt vairāk.

Ja es gribu turpināt dzīvot tieši šādā veidā, tad nākamais solis man vairs nav bezgalīgi pārbūvēt esošo busu.

Nākamais solis ir īsts, pilnvērtīgs un pietiekami liels autokemperis.

Nopirkt jau rūpnīcā būvētu kemperi un pēc tam, ja vajadzēs, dažas lietas nedaudz pielāgot sev.

Esošo busu pēc tam var pārdot.

Bet vai tad tā nav nabadzība?

Un te mēs atgriežamies pie tēmas, ar kuru es sāku.

Mums kaut kā ir iepotēts priekšstats, ka normālam cilvēkam jādzīvo dzīvoklī vai mājā. Vēlams savā. Vēl labāk divstāvu mājā no sarkaniem ķieģeļiem. :)

Tad viss ir kārtībā.

Bet, ja cilvēks dzīvo transportlīdzeklī, kaut kas ar viņu droši vien nav kārtībā.

Man šķiet, ka tas ir pārāk primitīvs skatījums.

Protams, es nesaku, ka finansiāli neatkarīgi un bagāti cilvēki masveidā izvēlas gulēt vecas vieglās automašīnas aizmugurējā sēdeklī. Es personīgi daudz tādu gadījumu neesmu dzirdējis. Lai gan šajā pasaulē visādi cilvēki eksistē.

Ar autokemperi jau ir pavisam cita saruna.

Labs, mūsdienīgs autokemperis Eiropā nav nekāda lēta nabagu būdiņa uz riteņiem.

Jauni kemperi sākas kaut kur ap 80 000 eiro, bet ap 100 000 eiro jau var runāt par normālu, labu un modernu autokemperi.

Un arī par 100 000 tas nebūs nekāds zelta kosmosa kuģis.

Tas būs vienkārši labs, mūsdienīgs autokemperis.

Tajā pašā laikā par 100 000 eiro Baltijas valstīs joprojām var nopirkt nekustamo īpašumu. Kaut kur nelielu māju, kaut kur dzīvokli. Arī galvaspilsētā par šādu naudu dzīvokli atrast nav nekāda zinātniskā fantastika.

Tāpēc viss ir relatīvs.

Dažos modernos kemperos dzīves apstākļi ir labāki nekā dažos dzīvokļos.

Tad kāpēc viens automātiski skaitās “mājoklis”, bet otrs pēkšņi kļūst par pierādījumu cilvēka finansiālajām problēmām?

Šodien es varu atlikt naudu

Ar pašreizējo dzīves principu es katru mēnesi varu atlikt apmēram 500 eiro tīri uzkrājumā.

Un arī pēc tam man paliek diezgan normāla summa dzīvei.

Man ir vēl apmēram 400 eiro dažādu nelielu regulāro maksājumu. Man ir laba un diezgan dārga mūsdienu elektronika. Es normāli ēdu. Ja kaut ko vajag, es to nopērku.

Es neteiktu, ka kaut kur īpaši sev atsaku.

Vienkārši pati mana dzīve ir diezgan minimālistiska.

Es nepērku katru mēnesi jaunus apavus.

Nepērku drēbes tikai tāpēc, ka sen nekas nav pirkts un laikam atkal kaut kas jānopērk.

Ja vajag - nopērku.

Ja nevajag - kāpēc?

Un es sevi nepiespiežu tā dzīvot.

Man nav katru dienu sev jāatkārto: “Netērē naudu. Netērē naudu.”

Man vienkārši daudz kas nav vajadzīgs.

Un tad vēl ir vientulība

Es dzīvoju ārzemēs un speciāli nemeklēju cilvēkus tikai tāpēc, lai ar kādu tusētu vai kaut kā nosistu laiku.

Man patīk būt vienam.

Tieši šī vārda nozīmē - es izbaudu pats savu kompāniju un savu vientulību.

Protams, dažreiz gribas komunikāciju.

Tas ir normāli.

Un arī tāpēc mans nākamais solis ir lielāks, pilnvērtīgs autokemperis, kurā es varētu uzaicināt draugus, paziņas vai pat ar kādu dalīt šo telpu.

Ja jau dalīt, tad, protams, vēlams ar pretējo dzimumu. :)

Teiksim tā - reizēm dalīt arī savu vientulību.

Es uzskatu: ja cilvēks jūtas vientuļš, staigā no viena stūra uz otru un domā, ka vajag tikai ar kādu iepazīties un tad visa dzīve pēkšņi mainīsies, tas lielā mērā ir mīts.

Man reiz ļoti iepatikās doma: personībai nav garlaicīgi pašai ar sevi, un tai nav obligāti vajadzīgs pūlis, lai aizpildītu savu laiku.

Neatceros, kam tieši šī doma piederēja un kā tā skanēja oriģinālā, tāpēc negribu izdomāt autoru vai precīzu citātu. Bet pati doma man ir ļoti tuva.

Ja tev ir savas intereses, savi darbi, savi mērķi un tev pašam ar sevi ir interesanti, tad vientulība vairs neizskatās pēc kaut kā briesmīga. Tev nav obligāti visu laiku jāmeklē kompānija tikai tāpēc, lai nebūtu vienam.

Ja esi aizņemts ar savām lietām, interesēm un mērķiem, nav tā, ka visu dienu sēdi un domā:

“Šausmas, cik vientuļi. Kaut tagad būtu ar ko parunāt.”

Vienmēr atradīsies, ko darīt.

Kaut ko paremontēt.

Kaut kur aizbraukt.

Pastrādāt.

Kaut ko jaunu izdomāt.

Vai vienkārši atpūsties.

Tam nav 100 procentus laika vajadzīgs vēl viens cilvēks.

Īpaši mūsdienās.

Un, jā, nauda ir svarīga

Ir vēl viena lieta, par kuru cilvēkiem patīk ļoti skaisti filozofēt.

Nauda neesot galvenais.

Labi.

Protams, naudai jāzina mērs. Nauda pati par sevi neatrisinās visas dzīves problēmas.

Bet nevajag arī pašiem sevi mānīt.

Mēs dzīvojam materiālā pasaulē, un nauda ir ļoti svarīgs instruments.

Bez naudas tava izvēle kļūst ļoti maza.

Ja tev ir nauda, tu vari labāk ēst. Vari nopirkt vitamīnus. Vari rūpēties par sevi. Vari nopirkt normālu tehniku. Vari kaut kur aizbraukt. Vari kaut ko uzbūvēt. Vari attīstīties. Vari mazāk būt atkarīgs no citiem.

Nauda nenosaka cilvēka vērtību.

Bet nauda ļoti spēcīgi nosaka viņa iespējas.

Un, kad tu mazāk tusē tikai tāpēc, ka “tā cilvēki dara”, mazāk bezjēdzīgi tērē naudu sabiedrībā tikai tāpēc, lai kaut kur atrastos kopā ar citiem, tad pēkšņi izrādās, ka šo naudu var atlikt.

Vai iztērēt tur, kur tev tā reāli kaut ko dod.

Savām interesēm.

Attīstībai.

Saviem mērķiem.

Tam pašam nākamajam autokemperim.

Tāpēc manā gadījumā viss sākās ar diezgan vienkāršu jautājumu:

Vai es tiešām gribu katru mēnesi atdot 500 eiro par četrām sienām?

Tie ir 6000 eiro gadā.

Un 6000 eiro uz grīdas nemētājas.

Sākumā es pārcēlos uz vieglo automašīnu.

Gandrīz gadu nodzīvoju tajā.

Pēc tam sapratu, ka vieglā mašīna ilgtermiņā nav risinājums.

Nopirku Volkswagen Crafter.

Iekārtoju to dzīvošanai.

Un dzīvoju tajā jau vairākus gadus.

Tagad nākamais mērķis ir pilnvērtīgs autokemperis.

Tāpēc laikam tiešām vislabāk šeit iederas tas pats teiciens:

Apetīte rodas ēdot.

Tikai manā gadījumā apetīte nav pēc lielākas mājas, vēl vienas istabas vai lielāka televizora.

Es vienkārši gribu savu izvēlēto dzīvesveidu padarīt arvien ērtāku, neko sev īpaši neatsakot un nezaudējot to brīvības sajūtu, kuru toreiz pavisam nejauši pirmo reizi sajutu, pārnakšņojot savā universālī.