Rāda ziņas ar etiķeti Atklājumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Atklājumi. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2026. gada 29. septembris

Kad 70 grādi nav pietiekams iemesls nomirt



Pie +35 °C cilvēks jau meklē ēnu un spriež, vai iešana līdz veikalam tiešām ir nepieciešama. Kalifornijā atrastai amēbai šāda temperatūra, šķiet, būtu patīkams vēsums.

Jaunā suga, Incendiamoeba cascadensis, dzīvo ģeotermālā strautā Lasenas vulkāniskajā nacionālajā parkā. Tā ir tikai viena šūna, taču karstumu panes labāk par jebkuru citu līdz šim zināmu eikariotu — organismu, kura šūnai ir kodols.

Pie +63 °C amēba vēl dalās. Tas ir jauns zināmais temperatūras rekords eikariotu vairošanās procesam. Pie +64 °C tā joprojām pārvietojas un meklē barību. Pētnieki to uz piecām minūtēm pakļāva arī +70 °C temperatūrai. Amēba izveidoja aizsargājošu cistu un, kad temperatūru pazemināja, atkal kļuva aktīva.

Turklāt šajā karstajā strautā tā ne tikai cenšas izdzīvot. Amēba barojas ar baktērijām, īpaši ar pavedienveida baktērijām. Pētnieki pieļauj, ka dzīvei šādā temperatūrā ir sava priekšrocība: mazāk citu organismu, ar kuriem konkurēt par barību. Viņi arī neatrada dzīvniekus, kas šādā karstumā barotos ar pašām amēbām.

Kad kļūst pārāk karsti, Incendiamoeba cascadensis noapaļojas un izveido aizsargapvalku. Pētnieki tās šūnās novēroja arī lielāku ar DNS labošanu saistīto gēnu aktivitāti. Tātad aiz tās spējas panest karstumu slēpjas vairāk nekā vienkārši «izturīgs raksturs».

Par atklājumu 22. septembrī ziņoja Reuters, un tajā pašā dienā pētījums tika publicēts zinātniskajā žurnālā Cell.

Cilvēkam pie +35 °C gribas atcelt dienas plānus. Šī amēba pie +63 °C vēl paēd un sadalās divās.

Avoti

Reuters — «Tenacious hot springs amoeba sets heat-tolerance record»

Rappaport un līdzautori — «A geothermal amoeba sets a new upper temperature limit for eukaryotes», Cell

Mamuti Rīgā. Kad ar stāvvietām vēl nebija problēmu




Kad Rīgā ar stāvvietām vēl nebija problēmu.

Rīgā atrast vietu automašīnai mēdz būt grūti. Kādreiz šādu rūpju nebija — tiesa, arī automašīnu nebija. Toties Juglas pusē, iespējams, varēja sastapt mamutu.

Par to liecina atradums, kas nāca gaismā 1937. gada novembrī. Juglas ciemā, netālu no tagadējā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, kādā saimniecībā būvdarbu laikā uzgāja liela dzīvnieka kaulus. Saimnieks par tiem paziņoja Pieminekļu valdei, un ziņa nonāca Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūtā.

Atrasts tika apakšžokļa fragments ar vairākiem zobiem un lāpstiņa. Pētnieki secināja, ka kauli, visticamāk, piederējuši matainajam mamutam — Mammuthus primigenius. Latvijas Universitātes muzejs šo atradumu sauc par līdz šim pilnīgāko mamuta atlieku atradumu Latvijā. Parasti pie mums uziet vienu zobu vai tā fragmentu, bet Juglā vienuviet atrada vairākus kaulus.

Iespējams, mamuts arī dzīvojis kaut kur tuvumā. Pētnieku ieskatā ledāja vai ūdens pārnesti kauli būtu vairāk izkliedēti un sadrupuši.

Un Juglas mamuts nebija vienīgais, par kuru mums ir liecības. Latvijas Nacionālā dabas muzeja dati rāda, ka daļa Latvijā atrasto mamutu atlieku ir vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus gadu vecas, savukārt citi atradumi liecina par mamutu klātbūtni šeit vēl aptuveni pirms desmit tūkstošiem gadu. Muzejs pieļauj, ka pirmie cilvēki Latvijas teritorijā — ziemeļbriežu mednieki — dzīvus mamutus vēl varēja sastapt.

Vai kāds no viņiem satika tieši Juglas mamutu, mēs nezinām. Bet ir interesanti iedomāties šo vietu bez mājām un automašīnām, ar mamutu kaut kur tuvumā.

Ar stāvvietu viņam, domājams, problēmu nebija.

Avoti

Latvijas Universitātes muzejs — «Juglas mamuta fosilās atliekas»

Latvijas Nacionālais dabas muzejs — «Krājuma kalendārs»