1,60 eiro. 1,70 eiro. Varbūt vairāk.
Parasti skaidrojums ir gatavs jau iepriekš: nafta kļuvusi dārgāka, vainīgs karš, tirgus vai Eiropa. Tas viss cenu patiešām ietekmē, taču skaitlis uz tablo nav tikai pašas degvielas vērtība.
Tajā ietilpst naftas produkta iegāde, transportēšana, uzglabāšana un tirgotāja izmaksas. Ievērojamu daļu veido arī nodokļi un citi obligātie maksājumi.
Un te sākas interesantākā daļa.
Kas mainījās 1. oktobrī
No 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim Latvijā dīzeļdegvielai noteikta pagaidu akcīzes nodokļa likme 330 eiro par 1000 litriem. Vienā litrā tie ir 33 centi akcīzes nodokļa.
Svinu nesaturošam benzīnam pagaidu likme ir 490 eiro par 1000 litriem jeb 49 centi litrā.
Dīzeļdegvielai šogad jau bijušas trīs dažādas likmes. No 1. janvāra līdz 31. martam piemēroja 467 eiro par 1000 litriem. No 1. aprīļa līdz 30. septembrim darbojās pagaidu likme 396 eiro, bet no 1. oktobra tā samazināta līdz 330 eiro.
Benzīnam līdz 30. septembrim piemēroja 555 eiro likmi, savukārt no 1. oktobra tā samazināta līdz 490 eiro par 1000 litriem.
Tātad valsts nodokļu daļu degvielas cenā var mainīt. Un 2026. gadā tā to jau ir darījusi vairākkārt.
Nākamais jautājums ir vienkāršs: cik zemu Latvija vispār drīkst šo nodokli samazināt?
Eiropas Savienība nosaka grīdu, nevis cenu uz tablo
Eiropas Savienības Enerģijas nodokļu direktīva nosaka dalībvalstīm minimālos nodokļu līmeņus.
Parastai dīzeļdegvielai, ko izmanto kā motordegvielu, minimums ir 330 eiro par 1000 litriem. Svinu nesaturošam benzīnam — 359 eiro par 1000 litriem.
Te jānodala divas lietas.
Eiropas Savienība nenosaka, ka dīzeļdegvielai Latvijā jāmaksā, piemēram, 1,60 eiro litrā. Tā nenosaka cenu, ko redzam degvielas uzpildes stacijas tablo. Direktīva nosaka minimālo nodokļu līmeni.
Vienkāršoti sakot, parastajā kārtībā dalībvalsts zem šīs nodokļu robežas nolaisties nedrīkst. Tā drīkst noteikt lielāku likmi, un Latvija daudzus gadus to arī ir darījusi.
No 1. oktobra Latvijas dīzeļdegvielas akcīzes likme — 330 eiro par 1000 litriem — sakrīt ar Direktīvā noteikto minimumu.
Benzīnam situācija ir citāda. Latvijas pagaidu likme ir 490 eiro, bet ES minimums — 359 eiro par 1000 litriem. Starpība ir 131 eiro uz 1000 litriem jeb 13,1 cents litrā.
Tātad benzīna akcīzi Latvija varētu samazināt līdz 359 eiro par 1000 litriem, neprasot īpašu atļauju nolaisties zem ES minimuma. Līdz šai robežai vēl ir vieta.
Bet vai pats minimums ir nepārkāpjama siena?
Nē.
Zem ES minimuma var tikt, bet ne ar vienas valdības lēmumu
Direktīvas 2003/96/EK 19. pants paredz īpašu procedūru. Dalībvalsts specifisku politikas apsvērumu dēļ var lūgt atļauju piemērot papildu nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu.
Tas nenozīmē, ka valdība no rīta var pamosties un paziņot: “No šodienas nodokļa nebūs.”
Procedūra sākas ar pašas dalībvalsts sagatavotu un pamatotu pieprasījumu. Eiropas Komisija to izvērtē, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību, godīgu konkurenci un ES veselības, vides, enerģētikas un transporta politiku.
Ja Komisija lūgumu atbalsta, tā iesniedz priekšlikumu ES Padomei. Padome par atļauju lemj vienprātīgi.
Tātad tā nav automātiska atlaide, kas dalībvalstij pienākas pēc pirmā pieprasījuma. Tomēr juridiska iespēja pastāv.
Durvis nav plaši atvērtas, bet durvis eksistē.
Zviedrija pie šīm durvīm pieklauvēja
gada 26. martā Zviedrijas iestādes lūdza atļauju uz pieciem mēnešiem samazināt nodokļa likmes dīzeļdegvielai un svinu nesaturošam benzīnam zem ES noteiktā minimuma.
Pieprasījums paredzēja iespēju likmes samazināt līdz 2,4 Zviedrijas kronām litrā zem Direktīvā noteiktā minimuma.
Zviedrijas pamatojums bija skaidrs: ģeopolitiskās situācijas izraisītās augstās benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas rada sociālu un ekonomisku slogu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
ES dokumentos tika ņemts vērā pasākuma īsais termiņš, ārkārtējie apstākļi un augstā naftas tirgus cena. Pieprasītā atkāpe tika novērtēta kā piemērota un samērīga, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ar ES vides politikas mērķiem.
gada 4. jūnijā ES Padome atļauju piešķīra. Lēmums ir piemērojams no 1. jūlija līdz 30. novembrim.
Tātad frāze “Eiropa neļauj” nav pilnīga atbilde.
Precīzāk būtu teikt: Eiropa nosaka minimumu, bet pastāv procedūra, ar kuru dalībvalsts var mēģināt saņemt pagaidu atkāpi. Garantijas, ka pieprasījumu apstiprinās, nav. Taču iespēja mēģināt ir paredzēta pašos ES noteikumos.
Vai Latvija šādu iespēju ir izmantojusi?
Pārbaudot līdz 2026. gada 1. oktobrim publiski pieejamos Latvijas valsts institūciju un Eiropas Savienības oficiālos materiālus, neizdevās atrast Latvijas pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu, kurā būtu lūgts parastajai dīzeļdegvielai vai benzīnam atļaut nodokļu līmeni zem ES minimuma.
Tas nav pierādījums, ka šāds dokuments nekādā formā nevarētu pastāvēt vai ka par šo iespēju nav notikušas nepubliskas konsultācijas. Tas nozīmē tikai to, ka publiski pieejamajos oficiālajos avotos šāds Latvijas pieprasījums netika atrasts.
Savukārt Zviedrijas gadījumā publiski atrodams pieprasījuma datums, Eiropas Komisijas priekšlikums, Padomes lēmums un precīzs atkāpes darbības periods.
Tāpēc Latvijas sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautāt:
Vai iespēja prasīt līdzīgu atkāpi ir izvērtēta?
Ja ir, kāds bijis secinājums?
Ja nav, kāpēc ne?
Valsts pārvaldes uzdevums nav tikai parādīt ar pirkstu uz Eiropas noteikto robežu. Ja tajos pašos noteikumos ir paredzēta izņēmuma procedūra, sabiedrībai ir tiesības zināt, vai Latvija šo iespēju ir apsvērusi.
Tas vēl nenozīmē, ka Latvija atļauju noteikti saņemtu. Taču uzraksts “Eiropa neļauj” pats par sevi nav darba atskaite.
Un vēl ir PVN
Ar akcīzi nodokļu stāsts nebeidzas.
Latvijā PVN standartlikme ir 21 procents. Turklāt Pievienotās vērtības nodokļa likums paredz, ka preces ar PVN apliekamajā vērtībā ietilpst arī citi nodokļi, nodevas un obligātie maksājumi, izņemot pašu PVN.
Cilvēku valodā tas nozīmē, ka PVN tiek aprēķināts arī par akcīzes nodokļa daļu.
Tāpēc akcīzes samazinājums ietekmē ne tikai pašu akcīzi, bet arī absolūto PVN summu. Ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā nonāktu līdz cenai uz tablo, dīzeļdegvielas akcīzes samazinājums no 396 līdz 330 eiro dotu aptuveni astoņu centu samazinājumu litrā kopā ar PVN. Benzīnam samazinājums no 555 līdz 490 eiro kopā ar PVN būtu aptuveni 7,9 centi litrā.
Tas ir nodokļu aprēķins, nevis garantija, ka cena konkrētajā DUS samazināsies tieši par tik. Vienlaikus var mainīties produkta iepirkuma cena, valūtas kurss, loģistika un tirgotāja cenu politika.
Maksājums, kuru autovadītājs parasti nepamana
Degvielas izmaksās Latvijā tiek iekļauta arī naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma maksa.
Iepriekš tās likme bija 91,26 eiro par vienu naftas produktu tonnu. Samazinātā likme ir 81,26 eiro par tonnu. Juridiski precīzi — jauno likmi maksājumu aprēķinos piemēro, sākot ar 2026. gada februāri, un maksa tiek aprēķināta par iepriekšējā mēnesī realizēto vai patērēto naftas produktu apjomu.
Šie līdzekļi tiek izmantoti valsts naftas produktu drošības rezervju izveidošanai un uzturēšanai, lai krīzes situācijā valstij būtu pieejami nepieciešamie krājumi. Taču šīs sistēmas izmaksas galu galā nonāk arī degvielas cenā.
gada 1. oktobrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzītu grozījumu Enerģētikas likumā, kas paredz līdz gada beigām pakalpojuma maksu degvielai uz laiku nepiemērot.
Raksta tapšanas brīdī tas vēl nav galīgs lēmums. Lai maksas apturēšana stātos spēkā, grozījums Saeimai vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.
Ko mēs īsti pērkam par vienu litru?
Vienu universālu degvielas cenas sadalījumu visām Latvijas uzpildes stacijām uzrakstīt nevar. Mainās naftas un gatavo naftas produktu cenas, iepirkuma līgumi, valūtas kurss, loģistika, uzglabāšanas izmaksas un tirgotāju cenu politika.
Taču spēkā esošās nodokļu likmes un obligāto maksājumu noteikumi ir zināmi.
| Pozīcija | Dīzeļdegviela | Svinu nesaturošs benzīns |
|---|---|---|
| Akcīzes nodoklis no 1. oktobra | 0,330 eiro/l | 0,490 eiro/l |
| ES minimālais nodokļu līmenis | 0,330 eiro/l | 0,359 eiro/l |
| Latvijas likmes starpība pret ES minimumu | 0 eiro/l | 0,131 eiro/l |
| PVN | 21% | 21% |
| Drošības rezervju pakalpojuma maksa | 81,26 eiro/t, iekļauta izmaksās | 81,26 eiro/t, iekļauta izmaksās |
| Produkts, loģistika, uzglabāšana un tirgotāja daļa | Mainīga | Mainīga |
Tāpēc teikums “degviela maksā tik, cik maksā nafta” ir pārāk vienkāršs.
Valsts nevar noteikt pasaules naftas cenu un nevar pavēlēt pārstrādes rūpnīcai pārdot produktu lētāk. Taču valsts nosaka akcīzes nodokli, PVN un obligāto maksājumu regulējumu.
Atsevišķos gadījumos tā var arī vērsties Eiropas Savienībā un lūgt pagaidu atļauju samazināt nodokli vairāk, nekā paredz parastie noteikumi.
Latvija šobrīd degvielas nodokļu slogu ir samazinājusi. Tas ir fakts.
Taču Zviedrijas piemērs rāda, ka ES noteiktais minimums nav stāsta beigas. Ir paredzēta arī izņēmuma procedūra, kuru dalībvalsts var mēģināt izmantot.
Tāpēc jautājums Latvijas politiķiem un ierēdņiem paliek spēkā:
Vai mēs esam mēģinājuši darīt to pašu?
Un, ja neesam, — kāpēc?
Jo “tādi ir Eiropas noteikumi” dažreiz nav atbilde.
Dažreiz tas ir tikai pirmais teikums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru