Dānijā bērna galvaskauss zem mājas grīdas. Kas tur īsti notika?

Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu tagadējās Dānijas teritorijā cilvēki dzīvoja mājā, kuras grīdā bija ievietots maza bērna galvaskauss. Un tas nav kārtējais interneta šausmu stāsts. Par atradumu 6. oktobrī paziņoja Dānijas Nacionālais muzejs, publicējot jauna starptautiska pētījuma rezultātus.

Pētnieki analizējuši neparasti apbedītu vai citādi pēc nāves apstrādātu cilvēku mirstīgās atliekas no Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas. Kopumā pētījumā analizētas 192 cilvēku mirstīgās atliekas no 197 atradumiem, aptverot ļoti plašu periodu no vēlās bronzas laikmeta līdz pat vikingu laikmeta beigām.

Viens no neparastākajiem atradumiem nāk no Olborgas apkārtnes Dānijas ziemeļos. DNS analīzes parādīja, ka galvaskauss piederējis aptuveni divus līdz četrus gadus vecam zēnam. Uz tā konstatētas smaga zobena cirtiena pēdas.

Taču ar bērna nāvi šis stāsts nebeidzās.

Galvaskauss vēlāk tika ievietots dzīvojamās mājas grīdā. Cilvēki šajā mājā turpināja dzīvot, un, kā norāda pētījuma vadītāja Marianne Hem Eriksen no Dānijas Nacionālā muzeja, tas nozīmē pavisam burtisku lietu: mājas iedzīvotāji dienu pēc dienas staigāja pāri vietai, kur atradās bērna galvaskauss.

Vēl savādāk kļūst tad, kad paskatās uz citiem pētījumā apkopotajiem atradumiem. Cilvēku kauli atrasti ne tikai tradicionālās apbedījumu vietās, bet arī mājās, akās, bedrēs un ēku konstrukcijās. Daļai cilvēku konstatētas smagas vardarbības pēdas. Atsevišķos gadījumos pētnieki pieļauj nāvessodu vai cilvēku upurēšanas iespēju, savukārt citos cilvēku mirstīgās atliekas, iespējams, kādu laiku atstātas sadalīties un tikai pēc tam to daļas apzināti ievietotas ēkās.

Kādēļ tas tika darīts, precīzas atbildes pagaidām nav. Pētnieki uzskata, ka atradumi liecina par daudz sarežģītākām dzelzs laikmeta cilvēku attiecībām ar nāvi, mirušajiem un vardarbību, nekā līdz šim bieži esam iedomājušies. Mirušais acīmredzot ne vienmēr tika vienkārši apglabāts un aizmirsts. Dažos gadījumos viņa ķermeņa daļas turpināja atrasties dzīvo cilvēku ikdienas vidē.

Un te, skatoties no Latvijas, mums pat savā ziņā ir paveicies.

Iedomāsimies uz mirkli, ka šāds atradums būtu veikts kaut kur Latvijā.

Droši vien pat cilvēks, kuram mājās nav ne televizora, ne radio un kurš ziņas pēdējo reizi lasījis pirms pieciem gadiem, pēkšņi precīzi zinātu, kas noticis.

“Nu protams. Latvija.”

“Tikai pie mums kaut kas tāds var notikt.”

“Normālās valstīs cilvēkus māju grīdās taču neliek.”

Un kaut kur komentāros neizbēgami parādītos cilvēks, kurš paskaidrotu, ka tieši tāpēc viņš jau sen gribējis pārcelties prom no Latvijas.

Tikai šoreiz nāksies nedaudz vilties.

Bērna galvaskauss grīdā atrasts Dānijā. Cilvēku mirstīgās atliekas māju konstrukcijās konstatētas dažādās Skandināvijas vietās. Un cilvēki, kuri to darīja, dzīvoja pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu.

Izrādās, dažreiz dīvainas lietas notiek arī ārpus Latvijas.

Pat Dānijā. 

Nāve Irkutskas pretmēra institūtā: kas patiesībā notika ar 28 gadus veco Darju Šipilovu?

Krievijas Irkutskas apgabalā pēdējās dienās notiek visai dīvains stāsts, kura centrā ir 28 gadus vecā Darja Šipilova — Irkutskas pretmēra pētniecības institūta darbiniece. Viņa nomira naktī uz 2. oktobri Šeļehovas slimnīcā pēc straujas veselības stāvokļa pasliktināšanās. Pēc jaunās sievietes nāves sākās pasākumi, kurus grūti nosaukt par ikdienišķiem. Aptuveni 200 cilvēku, kuri bija kontaktējušies ar Darju, nonāca mediķu uzraudzībā un izolācijā, slimnīcā tika ieviesti karantīnas ierobežojumi, bet vairākās vietās veikta dezinfekcija. Krievijas varasiestādes sākotnēji runāja par aizdomām par īpaši bīstamu infekciju. Un tad sākās informatīvais haoss. Jau 2. oktobrī Irkutskas žurnālists Pāvels Stepanovs publicēja versiju, ka Darja laboratorijā esot saplēsusi mēģeni ar plaušu mēra izraisītāju un šo negadījumu esot noklusējusi. Šī versija ļoti ātri izplatījās medijos un sociālajos tīklos, lai gan līdz šim tai nav publiski sniegts apstiprinājums. Turklāt cilvēki, kuri pazina Darju un paši strādājuši institūtā, šo versiju apšauba. Kāda institūta darbiniece medijiem norādījusi, ka darbs ar šādiem materiāliem notiek izolētās telpās un speciālā aizsargapģērbā. Arī Darjas bijusī kursabiedrene stāstījusi par ļoti stingriem drošības pasākumiem institūtā. Interesanti, ka mēris uz brīdi parādījās arī oficiālajā komunikācijā. Burjatijas vadītājs Aleksejs Cidenovs sākotnēji rakstīja par “sievieti, kura Irkutskas apgabalā mirusi no mēra”, bet vēlāk ierakstu izlaboja, pievienojot vārdu “iespējams”. Pašlaik oficiālā versija ir daudz piesardzīgāka. Krievijas sanitārais dienests paziņojis par nezināmas izcelsmes pneimoniju un norādījis, ka pārbaudē institūtā nav konstatēta avārijas situācija darbā ar bīstamiem patogēniem. Arī starp cilvēkiem, kuri bija kontaktējušies ar Darju, mēra gadījumi nav konstatēti. Pasaules Veselības organizācijai Krievija paziņojusi, ka Irkutskā apstiprinātu mēra gadījumu nav. Tāpēc šobrīd būtu pāragri apgalvot gan to, ka Darja nomira no mēra, gan to, ka noticis negadījums laboratorijā. Taču viens jau ir noticis. 28 gadus veca sieviete ir mirusi, izmeklēšana vēl nav devusi galīgo atbildi par notikušo, bet publiskajā telpā jau paspējusi izplatīties ļoti konkrēta versija, kurā pati Darja kļūst par cilvēku, kurš it kā pieļāvis kļūdu un pēc tam to slēpis. Varbūt vispirms tomēr vajadzētu noskaidrot, kas patiesībā notika. Un tikai pēc tam meklēt vainīgo.