Pētījums novērtē, kā valdības investīcijas ietekmē tautsaimniecību. Galvenais secinājums: valdības investīcijas palielina IKP, un šo ietekmi var mērīt ar kumulatīvajiem multiplikatoriem.
Pētījumā izveidota datubāze ar Eiropas Komisijas valdības investīciju prognožu kļūdām 23 ES valstīm no 2002. līdz 2023. gadam. Šīs prognožu kļūdas izmantotas kā instruments, lai identificētu negaidītas valdības investīciju pārmaiņas. Tādā veidā samazināta problēma, ka investīcijas bija paredzamas vai ka valdība reaģē uz ekonomikas stāvokli. Prognožu kļūdas aprēķinātas reālā naudas izteiksmē, lai izvairītos no mehāniskām ietekmēm, kas rodas no attiecību pret IKP izmaiņām.
Rezultāti rāda, ka kumulatīvais multiplikators sākotnēji ir aptuveni 1, pirmajos divos gados pieaug līdz ~1.8, un piecos gados sasniedz aptuveni 2. Tas nozīmē, ka viens eiro valdības investīcijās var radīt aptuveni divus eiro papildu IKP kumulatīvi. Lielākā daļa efekta parādās pirmajos 2–3 gados. Multiplikatori ir lielāki lejupslīdes apstākļos, ja valdības parāds ir zems vai ja valsts kapitāls ir neliels. Rezultāti ir stabilizēti ar vairākiem testiem, tostarp prognožu kļūdu attīrīšanu un atsevišķu valstu vai krīžu izslēgšanu. Tas nozīmē, ka valdības investīcijas ir īpaši efektīvas, ja ekonomika darbojas zem iespējamā līmeņa un ja fiskālā telpa ļauj aizņemties. Tajā pašā laikā augsts valsts parāds samazina multiplikatorus, tāpēc investīcijas nav automātisks arguments plašākai aizņemšanās politikai.
No politikas viedokļa secinājumi atbalsta spēju turpināt investīcijas lejupslīdes laikā un uzkrāt fiskālo telpu labākos laikos. Investīciju finansēšanas elastība būtu savienojama ar parāda ilgtspējas rāmjiem un rūpīgu projektu izvērtēšanu. Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru