No 2027. gada 1. aprīļa Latvijā paredzēts ieviest jaunu nodokļu režīmu nelielas saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sola vienkāršāku uzņēmējdarbību, mazāk birokrātijas un automātisku nodokļa nomaksu. Taču jaunajai 10% likmei ir kāda būtiska īpatnība: nodokli aprēķinās no apgrozījuma, neņemot vērā uzņēmēja izdevumus. Rezultātā cilvēks var strādāt ar zaudējumiem, kamēr valsts no katra darījuma saņem savu daļu.
Ko paredz jaunais nodokļu režīms?
2026 gada 17. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ieviešot iesācēju mikrouzņēmumu nodokli. Jaunais regulējums paredz 10% nodokli no saimnieciskās darbības apgrozījuma, ja tas nepārsniedz 12 000 eiro gadā.
Šo režīmu varēs izvēlēties fiziskas personas, kuras pārdod preces vai sniedz pakalpojumus privātpersonām. Darbības veicējs nedrīkstēs nodarbināt darbiniekus vai vienlaikus veikt citu saimniecisko darbību.
Nodokļa administrēšanai paredzēts izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Banka sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nodrošinās automātisku nodokļa aprēķināšanu un nomaksu. Tādējādi cilvēkam nebūs pašam jāveic sarežģīti aprēķini un jāiesniedz parastās ceturkšņa deklarācijas.
Valsts mērķis ir veicināt nelielas uzņēmējdarbības legalizēšanu un samazināt administratīvo slogu. Tomēr nodokļa ekonomiskā ietekme būs atkarīga no tā, cik lieli izdevumi nepieciešami konkrētās darbības veikšanai.
Nopirku par 100 eiro, pārdevu par 110. Kur palika peļņa?
Iedomāsimies cilvēku, kurš vēlas sākt nelielu uzņēmējdarbību. Viņš iegādājas lietotu kafijas automātu par 100 eiro, atrod pircēju un pārdod to par 110 eiro. Darījuma starpība ir 10 eiro, taču jaunajā režīmā nodoklis būs jāmaksā no visas pārdošanas summas.
Aprēķins izskatās šādi:
Preces iegāde: 100 €
Pārdošanas cena: 110 €
Peļņa pirms nodokļa: 10 €
Nodoklis 10% no apgrozījuma: 11 €
Gala rezultāts: −1 €
Cilvēks ieguldījis savus līdzekļus, atradis preci, organizējis pārdošanu un veltījis tam laiku. Pēc nodokļa samaksas viņam no saņemtajiem 110 eiro paliek 99 eiro. Par vienu eiro mazāk, nekā sākotnēji ieguldīts.
Valsts no šī darījuma saņem 11 eiro.
Līdzīga situācija rodas, tirgojot dārgākas preces. Piemēram, cilvēks iegādājas lietotu sadzīves tehniku par 500 eiro un pārdod par 540 eiro. Uzcenojums ir 40 eiro, bet nodoklis sasniedz 54 eiro. Darījuma rezultāts ir 14 eiro zaudējumi.
Turklāt šajos aprēķinos nav iekļauta degviela, transports, remonts, iepakojums, bankas komisijas un patērētais darba laiks. Reālajā uzņēmējdarbībā šādi izdevumi var būtiski palielināt zaudējumus.
Cik lielam jābūt uzcenojumam, lai vispār kaut ko nopelnītu?
Ja nodoklis ir 10% no apgrozījuma, prece jāpārdod vismaz par 11,11% dārgāk nekā tās iegādes cena, lai nosegtu tikai preces pašizmaksu un nodokli.
Piemēram, iegādājoties preci par 100 eiro un pārdodot par 111,11 eiro, nodoklis būs aptuveni 11,11 eiro. Pēc tā samaksas paliks sākotnēji ieguldītie 100 eiro. Peļņa būs nulle.
Ja prece jāpiegādā, jāremontē vai jāiepako, nepieciešamais uzcenojums kļūst vēl lielāks. Tādēļ uzņēmējiem, kuri strādā ar nelielu peļņas starpību, 10% nodoklis no apgrozījuma var izrādīties ievērojams finansiāls slogs.
Īpaši svarīgi tas ir iesācējiem, kuri vēl tikai apgūst cenu veidošanu, pašizmaksas aprēķināšanu un izdevumu plānošanu.
Viena nodokļa likme, bet ļoti atšķirīgi rezultāti
Ja cilvēks pasniedz privātstundas par 30 eiro un viņam nav būtisku izdevumu, 10% nodoklis veido trīs eiro. Viņam paliek 27 eiro pirms iespējamiem citiem izdevumiem.
Līdzīga situācija var būt dārza darbu vai atsevišķu mājsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav regulāri jāiegādājas dārgi materiāli.
Savukārt preču tirgotājiem un remontdarbu veicējiem aprēķins var būt pavisam citāds. Piemēram, kafijas automātu remontētājs par darbu un detaļām saņem 100 eiro, bet nepieciešamās rezerves daļas izmaksā 70 eiro. Nodoklis ir 10 eiro, un viņam paliek 20 eiro, no kuriem vēl jāsedz pārējie izdevumi.
Abos gadījumos nodokļa likme ir vienāda. Tomēr faktiskā nodokļa daļa no nopelnītās summas būtiski atšķiras. Privātstundu pasniedzējam ar minimāliem izdevumiem tā var būt tuvu 10%, bet remontētājam šajā piemērā nodoklis paņem trešdaļu no 30 eiro starpības pirms pārējiem izdevumiem.
12 000 eiro apgrozījums. Cik no tā patiesībā paliek?
Jaunajā režīmā maksimālais gada apgrozījums noteikts 12 000 eiro apmērā. Vidēji tie ir 1000 eiro mēnesī. Taču preču tirdzniecībā ievērojama šīs summas daļa var aiziet preču iegādei.
Pieņemsim, ka cilvēks gada laikā pārdod preces par 12 000 eiro, bet to iegādei iztērē 10 000 eiro. Starpība pirms nodokļa ir 2000 eiro.
No 12 000 eiro apgrozījuma jāsamaksā 1200 eiro nodoklis. Uzņēmējam paliek 800 eiro gadā pirms transporta, remonta, komisijām un citiem izdevumiem.
Tātad nodoklī aiziet 60% no sākotnējās 2000 eiro starpības.
Tas ir aptuveni 67 eiro mēnesī pirms pārējiem izdevumiem. Šāds aprēķins parāda, cik būtiska ir atšķirība starp apgrozījumu un faktiski nopelnīto naudu.
Mazāk birokrātijas, bet vai izdevīgāk uzņēmējam?
Jaunajam režīmam ir praktiskas priekšrocības. Automātiska nodokļa nomaksa samazina administratīvo darbu, un cilvēkam, kurš vēlas legāli gūt nelielus papildu ienākumus, vienkāršāka sistēma var būt pievilcīga.
Turklāt šis būs brīvprātīgi izvēlams režīms. Saimnieciskās darbības veicējiem saglabāsies iespēja izvēlēties citu piemērotu nodokļu režīmu.
Tomēr jautājums par jaunās sistēmas piemērotību dažādiem uzņēmējdarbības veidiem paliek atklāts. Pakalpojumu sniedzējam ar minimāliem izdevumiem un preču tirgotājam, kurš lielāko daļu ieņēmumu iztērē preču iegādei, ir ļoti atšķirīga izmaksu struktūra.
Ja nodokli aprēķina tikai no apgrozījuma, šī atšķirība netiek ņemta vērā. Tādēļ pirms jaunā režīma izvēles uzņēmējam būs rūpīgi jāizvērtē savas izmaksas un iespējamā peļņa.
Secinājums
Valsts vēlas, lai cilvēki uzsāktu legālu saimniecisko darbību, maksātu nodokļus un mazāk laika pavadītu, kārtojot dokumentus. Šādam mērķim ir ekonomisks pamatojums, un vienkāršāka nodokļu administrēšana var palīdzēt daudziem nelielu pakalpojumu sniedzējiem.
Taču preču tirdzniecībā 10% nodoklis no apgrozījuma var radīt situāciju, kurā pat veiksmīgi pārdota prece uzņēmējam nes zaudējumus.
Cilvēks nopērk preci par 100 eiro, pārdod par 110 eiro un pēc nodokļa samaksas paliek ar 99 eiro.
Uzņēmējs nopelna 10 eiro pirms nodokļa, bet valsts pieprasa 11 eiro.
Tā ir matemātiski precīza, kaut arī diezgan absurda situācija, kas liek jautāt, cik piemērots šāds nodokļu režīms būs cilvēkiem, kuri vēlas sākt nelielu preču tirdzniecību.
Vienkāršāka nodokļu nomaksa ir solis uz priekšu. Taču cilvēkam, kurš uzņemas risku, iegulda savu naudu un strādā, būtu jāspēj no šīs darbības arī nopelnīt.
Avoti:
Latvijas Vēstnesis, Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, 02.10.2026.
Latvijas Republikas Saeima, Saeima vienkāršo nodokļu nomaksu nelielas saimnieciskās darbības veicējiem, 17.09.2026.
Saeimas 2026. gada 20. augusta sēdes stenogramma, diskusija par iesācēju mikrouzņēmumu nodokli.
Rakstā izmantotie darījumu piemēri ir ilustratīvi aprēķini, kas attiecas uz personām, kuras izvēlas jauno 10% nodokļa režīmu. Tie neatspoguļo dokumentētus konkrētu uzņēmēju zaudējumus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru