Ir cilvēki, kuri joprojām uzskata, ka finanšu problēmas iespējams atrisināt pavisam vienkārši. Neatmaksāts kredīts, uzturlīdzekļu parāds, nodokļu saistības vai tiesu izpildītāja interese par bankas kontu? Nekādu problēmu! Atveram kontu citā valstī, pārskaitām naudu un turpinām dzīvi, it kā nekas nebūtu noticis.
Diemžēl šāda finanšu stratēģija mūsdienās vairāk atgādina mēģinājumu paslēpties aiz stikla durvīm. Pašam šķiet, ka esi drošībā, bet apkārtējie joprojām redz, kur atrodies.
Eiropas Savienības finanšu sistēma pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījusies. Bankas, nodokļu administrācijas, tiesas un citas kompetentās iestādes sadarbojas arvien ciešāk. Informācijas apmaiņa starp valstīm ir kļuvusi par ikdienas praksi, un bankas konta pārcelšana pāri robežai vairs nav uzticams veids, kā izvairīties no likumīgām finanšu saistībām.
Viens no šīs sadarbības pamatiem ir Eiropas Savienības direktīva DAC2, kas paredz automātisku finanšu kontu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Bankas un citas finanšu iestādes sniedz noteiktus datus savas valsts nodokļu iestādēm, kuras tos nodod attiecīgās personas nodokļu rezidences valstij. Informācija var ietvert konta atlikumu, procentu ienākumus, dividendes un citus finanšu datus.
Šeit būtiska nozīme ir nodokļu rezidencei. Latvijas pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo un maksā nodokļus Vācijā, var būt Vācijas nodokļu rezidents. Attiecīgi informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar piemērojamiem nodokļu noteikumiem, nevis tikai pēc personas pasē norādītās pilsonības.
Avots: Eiropas Komisija, DAC2 un automātiskā finanšu informācijas apmaiņa
Ar nodokļiem finanšu iestāžu starptautiskā sadarbība nebeidzas. Eiropas Savienībā darbojas arī mehānismi pārrobežu parādu piedziņai. Viens no tiem ir Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas noteiktos civillietu un komerclietu gadījumos ļauj iesaldēt parādnieka līdzekļus bankas kontā citā dalībvalstī. Šī procedūra darbojas ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju.
Atsevišķos gadījumos kreditors ar tiesas starpniecību var arī pieprasīt informāciju, kas nepieciešama parādnieka bankas konta identificēšanai. Procedūrai ir noteikti juridiski priekšnosacījumi, taču pats princips ir skaidrs. Ja parādnieka nauda atrodas citā Eiropas Savienības valstī, likumīga piedziņa var sasniegt arī šo kontu.
Tāpēc cilvēks, kurš domā, ka Latvijas bankas konta aizstāšana ar Vācijas vai Lietuvas IBAN automātiski atrisinās viņa parādu problēmas, var piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu. Bankas konta numurs ir mainījies, bet parāds kaut kā nav saņēmis šo priecīgo ziņu.
Avots: Eiropas e-tiesiskuma portāls, Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums
Īpaša kārtība Eiropas Savienībā paredzēta uzturlīdzekļu piedziņai. Regula Nr. 4/2009 nodrošina mehānismus uzturlīdzekļu lietās pieņemtu nolēmumu atzīšanai un izpildei citās dalībvalstīs. Šajā procesā sadarbojas valstu kompetentās iestādes, palīdzot panākt uzturlīdzekļu saistību izpildi arī tad, ja parādnieks dzīvo ārvalstīs.
Piemēram, cilvēks, kuram Latvijā noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus, nevar paļauties, ka pārcelšanās uz Vāciju un jauna bankas konta atvēršana šo pienākumu izbeigs. Uzturlīdzekļu piedziņu iespējams organizēt arī pārrobežu kārtībā.
Pārcelties uz citu valsti var daudzu iemeslu dēļ. Labāks darbs, augstāka alga, patīkamāks klimats vai vienkārši vēlme sākt jaunu dzīves posmu. Taču bērna uzturēšanas pienākums ceļo līdzi, pat ja koferī tam nav atvēlēta atsevišķa vieta.
Avots: Eiropas e-tiesiskuma portāls, uzturlīdzekļu saistības
Varētu rasties nākamā ideja. Ja Eiropas Savienības valstis tik cieši sadarbojas, varbūt bankas konts jāatver ārpus Eiropas?
Arī šeit situācija ir ievērojami mainījusies. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Kopējais ziņošanas standarts jeb CRS paredz automātisku finanšu informācijas apmaiņu starp daudzām pasaules jurisdikcijām. Šajā sistēmā piedalās vairāk nekā 120 jurisdikcijas, un starp tām darbojas tūkstošiem informācijas apmaiņas attiecību.
Turklāt Eiropas Savienībai ir noslēgti finanšu informācijas apmaiņas nolīgumi ar Šveici, Lihtenšteinu, Monako, Andoru un Sanmarīno.
Tādēļ arī kādreiz tik populārais priekšstats par slepenu Šveices bankas kontu, kura esamību zina tikai tā īpašnieks un ļoti nopietns kungs uzvalkā, mūsdienās vairs neatbilst finanšu informācijas apmaiņas realitātei.
Avoti: OECD, Common Reporting Standard un Eiropas Komisija, DAC2
Protams, pasaulē pastāv arī valstis un teritorijas, kurās starptautiskā finanšu sadarbība ir ierobežotāka. Tomēr bankas konta atvēršana šādā jurisdikcijā var radīt virkni praktisku sarežģījumu.
Atkarībā no valsts un konkrētās bankas var būt nepieciešama personiska ierašanās, vietējā dzīvesvietas adrese, nodokļu rezidences apliecinājums vai papildu dokumenti par naudas izcelsmi. Starptautiskie maksājumi var kļūt sarežģītāki, bet Eiropas bankas un uzņēmumi var pieprasīt papildu informāciju par darījumiem ar noteiktām jurisdikcijām.
Dažās valstīs var rasties arī ierobežojumi maksājumu karšu izmantošanā, starptautiskajos pārskaitījumos vai piekļuvē ierastajiem finanšu pakalpojumiem. Konkrētie ierobežojumi ir atkarīgi no valsts, bankas, maksājumu sistēmas un piemērojamajām sankcijām.
Rezultātā cilvēks, kurš sākotnēji vēlējās izvairīties no dažu simtu vai pāris tūkstošu eiro parāda, var nonākt situācijā, kurā bankas konta uzturēšana un naudas izmantošana sagādā vairāk problēmu nekā pats parāds.
Tas būtu aptuveni tāpat kā iegādāties helikopteru, lai nebūtu jāmaksā par automašīnas stāvvietu. Tehniski iespaidīgi, ekonomiski apšaubāmi.
Arī lielāku parādu gadījumā šādu risinājumu izmaksas, juridiskie riski un praktiskie ierobežojumi var izrādīties ievērojami. Turklāt konta atvēršana ārvalstīs neatceļ ne līgumsaistības, ne spēkā esošus tiesas nolēmumus.
Savukārt cilvēkiem, kuri vēlas godprātīgi izmantot finanšu pakalpojumus, bankas izvēle citā valstī var būt pilnīgi saprātīgs lēmums.
Eiropas finanšu tirgū darbojas dažādas bankas un finanšu pakalpojumu sniedzēji, tostarp Revolut un N26. Tie piedāvā atšķirīgas maksājumu kartes, valūtas maiņas iespējas, uzkrājumu produktus, starptautiskos pārskaitījumus un citus pakalpojumus. Cilvēks var izvēlēties sev piemērotāko risinājumu, salīdzinot izmaksas, funkcionalitāti, klientu apkalpošanu un pakalpojumu pieejamību.
Tieši šeit arī slēpjas mūsdienu banku izvēles priekšrocība. Banku iespējams izvēlēties pēc tā, cik labi tā atbilst cilvēka vajadzībām, nevis pēc cerības, ka tās atrašanās citā valstī palīdzēs izvairīties no saistībām.
Eiropas Savienībā nepastāv viena universāla sistēma, kurā jebkurš kreditors vai valsts ierēdnis varētu brīvi apskatīt visu iedzīvotāju banku kontus. Nodokļu informācijas apmaiņai, civiltiesiskai parādu piedziņai, uzturlīdzekļu izpildei un finanšu noziegumu izmeklēšanai ir atšķirīgi juridiskie mehānismi. Taču šie mehānismi ļauj kompetentajām iestādēm sadarboties pāri valstu robežām.
Vēl pirms dažām desmitgadēm bankas konts citā valstī dažkārt varēja būt nopietns šķērslis informācijas iegūšanai vai parāda piedziņai. Mūsdienās starptautiskā sadarbība, elektroniskā datu apmaiņa un Eiropas Savienības tiesiskais regulējums šādas iespējas ir būtiski ierobežojuši.
Tāpēc, pirms sākt meklēt banku pasaules otrā malā, lai izvairītos no dažiem tūkstošiem eiro parāda, būtu vērts aprēķināt, cik izmaksās pats mēģinājums pazust.
Iespējams, daudz vienkāršāk un lētāk būtu vienoties par parāda atmaksas grafiku, izmantot likumā paredzētās parādu restrukturizācijas iespējas vai sakārtot savas finanšu saistības.
Jo mūsdienu finanšu pasaulē banku var nomainīt dažu minūšu laikā. Ar parādiem šis pakalpojums diemžēl komplektā netiek piedāvāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru