Saskaņā ar jaunāko Eurostat pārskatu, kurā apkopoti 2023. gada dati, Lietuvā reģistrēti 18,8 pašnāvību izraisīti nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Otrajā vietā ierindojusies Slovēnija ar 16,4 gadījumiem, bet trešajā Ungārija ar 16,1 gadījumu. Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 10,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Viszemākie rādītāji reģistrēti Kiprā (3,5), Grieķijā (4,3) un Maltā (5,5). Atšķirība starp Lietuvu un Kipru pārsniedz piecas reizes.
Kopumā 2023. gadā Eiropas Savienībā pašnāvību rezultātā dzīvību zaudēja 48 370 cilvēku. Tie bija aptuveni 1% no visiem reģistrētajiem nāves gadījumiem. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad vidējais standartizētais mirstības rādītājs bija 12,2 uz 100 000 iedzīvotāju, desmit gadu laikā tas samazinājies līdz 10,4. Savukārt 2022. gadā šis rādītājs bija 10,6.
Avots: Eurostat, 2026. gada 9. septembra publikācija
Latvijas situāciju iespējams aplūkot arī jaunākos datos. Slimību profilakses un kontroles centrs ir publicējis statistiku par pašnāvībām Latvijā no 2015. līdz 2025. gadam. Tajā apkopoti dati par mirušo skaitu, dzimumu, vecuma grupām, dzīvesvietas reģionu un alkohola klātbūtni organismā.
Šāda informācija ļauj analizēt problēmu daudz plašāk nekā tikai pēc Latvijas vietas Eiropas valstu salīdzinājumā. Īpašu uzmanību piesaista atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.
gadā Latvijā bija lielākā atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstības rādītājiem pašnāvību dēļ visā Eiropas Savienībā. Vīriešu mirstības rādītājs bija 6,9 reizes augstāks nekā sieviešu.
Arī jaunākā Eiropas statistika apstiprina, ka pašnāvību izraisītā mirstība vīriešu vidū ir ievērojami augstāka. 2023. gadā vīrieši veidoja 76,4% no visiem pašnāvību rezultātā mirušajiem Eiropas Savienībā. Uz 100 000 vīriešu bija 16,9 nāves gadījumi, savukārt sievietēm šis rādītājs bija 5,0.
Interesanti, ka atšķirības vērojamas arī starp vecuma grupām. Eiropas Savienībā pašnāvību izraisītās mirstības rādītājs pieauga līdz ar vecumu, sasniedzot 17,3 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vecuma grupā no 65 gadiem.
Avoti: SPKC, pašnāvību statistika Latvijā 2015.–2025. gadā; Eurostat, pašnāvību statistika Eiropas Savienībā
Eiropas valstu pozīcijas šajā statistikā gadu gaitā mainās. Piemēram, 2021. gadā augstākais standartizētais mirstības rādītājs bija Slovēnijā (19,8), kam sekoja Lietuva (19,5) un Ungārija (15,7). Arī 2022. gadā pirmajā vietā atradās Slovēnija, savukārt 2023. gadā šo pozīciju ieņēma Lietuva.
Valstu salīdzināšanai Eurostat izmanto vecumstandartizētos mirstības rādītājus, kas ļauj ņemt vērā atšķirības iedzīvotāju vecuma struktūrā. Savukārt Latvijas SPKC dati sniedz detalizētāku ieskatu situācijā pašā valstī, tostarp pašnāvību sadalījumā pēc vecuma, dzimuma un reģiona.
Avots: Eurostat, pašnāvību statistika 2021. gadā
Pašnāvību statistika ir viens no rādītājiem, kas atklāj sabiedrības psihiskās veselības un sociālās labklājības problēmas. Pētnieki pievērš uzmanību ekonomiskajai nedrošībai, alkohola lietošanai, sociālajai izolācijai, veselības aprūpes pieejamībai un attieksmei pret psihiskās veselības problēmām. Šie apstākļi dažādās valstīs un sabiedrības grupās var atšķirties.
Latvijas gadījumā īpaši aktuāls ir jautājums par vīriešu mirstību. Kāpēc tieši vīrieši tik ievērojami biežāk nonāk šādā situācijā? Kāda nozīme ir sabiedrībā iesakņotajam priekšstatam, ka vīrietim ar savām problēmām jātiek galā pašam? Un cik pieejama ir palīdzība cilvēkam, kurš nonācis smagā dzīves situācijā?
Šie jautājumi kļūst vēl aktuālāki, aplūkojot statistiku plašākā Eiropas kontekstā. Eiropas Savienība ir viens no ekonomiski attīstītākajiem pasaules reģioniem, kurā darbojas veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmas. Tomēr 2023. gadā pašnāvību rezultātā šeit dzīvību zaudēja vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku.
Statistika ļauj saskaitīt zaudētās dzīvības, salīdzināt valstis un novērtēt pārmaiņas. Daudz sarežģītāks paliek jautājums, kāpēc tik daudzi cilvēki nonāk līdz brīdim, kad dzīves turpināšana viņiem vairs nešķiet iespējama.
Un vēl svarīgāks ir jautājums, ko sabiedrība varētu darīt, lai šādu brīžu būtu mazāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru