Latvijā sievietei piespriesti seši gadi cietumā par aptuveni 43 eiro nodošanu Krievijas militāristu atbalstam. Runa ir par rēzeknieti Polinu Kamļovu, kuru Rīgas pilsētas tiesa atzina par vainīgu bruņota konflikta finansēšanā. Nauda bija paredzēta dronu slāpēšanas iekārtas iegādei Krievijas karavīriem. Papildus cietumsodam viņai noteikta arī trīs gadu probācijas uzraudzība.
Protams, no likuma viedokļa summa šeit nav galvenais jautājums. Ja nauda tiek apzināti dota militāra aprīkojuma iegādei, pat daži desmiti eiro var kļūt par krimināllietu. Cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, secinājums ir diezgan vienkāršs: valsts šādās lietās joko maz.
Taču paiet tikai pāris dienas, un aina kļūst daudz interesantāka.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas ar Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru Krievija piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ASV un pasaules tirgum. Vēlāk paredzētas papildu piegādes, kuru kopējais apjoms var sasniegt vairākus miljonus tonnu. Lai darījumu padarītu iespējamu, ASV uz laiku mīkstināja daļu ierobežojumu Krievijas degvielai.
Sanāk diezgan savdabīga aina.
Latvijā par 43 eiro, kas paredzēti Krievijas militārajām vajadzībām, cilvēks saņem sešus gadus cietumā. Tajā pašā laikā Amerikas Savienotās Valstis, kuras gadiem runājušas par nepieciešamību samazināt Krievijas ienākumus un ierobežot tās spēju finansēt karu, tagad pašas atver ceļu lieliem Krievijas degvielas darījumiem.
Latvijas amatpersonas var pieņemt sankcijas, aicināt sabiedrību būt principiālai un ļoti nopietni sodīt tos, kuri šos noteikumus pārkāpj. Tikmēr lielāka valsts vienkārši izlemj, ka tai šobrīd nepieciešama lētāka vai pieejamāka degviela, piezvana Maskavai un maina noteikumus.
Un te rodas diezgan neērts jautājums.
Kur nonāks nauda, kuru Krievija saņems par šo degvielu?
Neviens nevar godīgi pateikt, ka konkrētais dolārs no amerikāņu dīzeļdegvielas darījuma aizies konkrētai raķetei vai tankam. Valsts budžets tā nestrādā. Taču arī izlikties, ka miljardiem vērtā energoresursu tirdzniecība nekādi neietekmē Krievijas finanšu iespējas, būtu diezgan naivi. Tieši Krievijas enerģētikas ieņēmumu samazināšana gadiem bija viens no Rietumu sankciju galvenajiem mērķiem, un arī ASV senatori tagad kritizē šo darījumu, norādot uz risku palielināt Maskavas ienākumus kara laikā.
Polinas Kamļovas 43 eiro un ASV darījums ar Krieviju juridiski nav viens un tas pats. Vienā gadījumā nauda bija tieši paredzēta militāram aprīkojumam, otrā notiek valsts atļauta energoresursu tirdzniecība.
Taču cilvēkam, kurš uz to skatās no malas, morālais kontrasts ir grūti nepamanāms.
No parasta cilvēka tiek prasīta absolūta disciplīna. Pat ļoti maza summa var beigties ar gadiem cietumā. Valstis tikmēr savus principus mēdz pielāgot tam, kas konkrētajā brīdī ir ekonomiski un politiski izdevīgi.
Tāpēc šis stāsts nav tikai par 43 eiro.
Tas ir diezgan skarbs atgādinājums, ka valsts nav tavs draugs. Tā nosaka noteikumus, soda par to pārkāpšanu un, ja nepieciešams, pati šos noteikumus maina. Cilvēkam šāda greznība parasti netiek dota.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru